Aptauja par dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem atklāj, ka rajona iedzīvotājiem ir svarīga sakārtota infrastruktūra, ceļi, pakalpojumu, interneta pieejamība, nodarbinātības veicināšana, atpūtas un sporta iespējas, kā arī drošības pasākumi.
Aptauja par dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem atklāj, ka rajona iedzīvotājiem ir svarīga sakārtota infrastruktūra, ceļi, pakalpojumu, interneta pieejamība, nodarbinātības veicināšana, atpūtas un sporta iespējas, kā arī drošības pasākumi. Iegūtie dati tiks izmantoti ES līdzekļu piesaistei.
Jelgavas rajona lauku partnerības “Lielupe” darba grupa strādā pie teritorijas attīstības stratēģijas par dzīves kvalitātes paaugstināšanu lauku teritorijā. To plānots iesniegt finansējuma saņemšanai no ES “Leader” programmas. Līdzekļu saņemšanas gadījumā partnerība “Lielupe” līdzīgi kā pagājušajā gadā kultūras pasākumu veicināšanas jomā sludinātu konkursu pagastu iniciatīvas grupām, kas izstrādājušas dzīves kvalitātes uzlabošanas projektus. Rajona stratēģijas izstrādes laikā pagājušajā gadā veikta lauku iedzīvotāju aptauja, lai uzzinātu viņu domas par to, kā veicināt dzīves vides uzlabošanu.
Diemžēl iespējas saņemt “Leader” programmas finansējumu aizkavējušās. Programmas līdzekļus 750 000 latu apmērā bija paredzēts atvēlēt piecu teritoriju attīstības stratēģijas izstrādātājiem (katram 150 000 latu). Taču pagaidām valdībā nevar vienoties, kas administrēs “Leader” grantu shēmu.
Biežākais vērtējums – var iztikt
LLU Ekonomikas fakultātes lektore Līga Švānberga, kas iesaistījusies stratēģijas izstrādē, stāsta, ka aptaujā piedalījās 504 rajona dažādu vecumu grupu iedzīvotāji no visām 15 pašvaldībām. Visaktīvākie izrādījušies sesavnieki, kuru aizpildītās anketas (56) veido 11 procentu no kopskaita. Sidrabenē aizpildītas 54 anketas, Svētē – 48, Zaļeniekos – 47. No Ozolnieku novada aptaujā piedalījušies tikai 13 iedzīvotāju, no Platones – 16. Ar lielāku interesi dzīves kvalitāti vērtējušas un faktorus, kas to varētu uzlabot, minējušas sievietes – viņas veido vairāk nekā divas trešdaļas no aptaujas dalībnieku skaita.
Uz jautājumu par dzīvi pagastā vairāk nekā puse respondentu (53,2 procenti) atzinusi, ka ar to “var iztikt”. Ceturtā daļa situāciju vērtējusi kā labu, bet pilnībā apmierināti bijuši tikai 5,6 procenti jeb 28 aptaujātie. 44 iedzīvotāji (8,7 procenti) pauduši, ka sliktāk vairs nevar būt. Neapmierinātību vairāk izteikuši Elejas un Vilces ļaudis.
Nepilna puse aptaujāto (46,6 procenti) atzīst, ka viņiem ir ļoti svarīgi, lai pagastā būtu iecirkņa pilnvarotais ar lielāku ietekmi. Drošības nozīmi kā nebūtisku uzskata tikai 3,4 procenti respondentu. Vecāku, policistu un zemessargu reidus pagastos par svarīgu drošības stiprināšanas faktoru uzskata 42 procenti aptaujāto, bet 35 šos pasākumus uzsver kā ļoti nozīmīgus. Piektā daļa tos uzskata par nebūtiskiem.
Primārais – ģimenes ārsts
Vērtējot pakalpojumu nepieciešamību, kā ļoti svarīgu visu pagastu iedzīvotāji min ģimenes ārsta pakalpojumu kvalitāti (77,4 procenti). Savukārt iespēja izmantot krīzes centra pakalpojumus (īslaicīgi mainīt dzīves vidi, saņemt psihologa, sociālā darbinieka palīdzību) lielākajai daļai iedzīvotāju nav svarīga (17,3 procenti) vai ir mazsvarīga (30,8 procenti). Uz centra nepieciešamību vairāk norādījusi lielākā daļa Elejā, Glūdā, Jaunsvirlaukā, Platonē, Sidrabenē aptaujāto. Lauku ļaudīm ir būtiski, lai pagastā būtu sociālās aprūpes centrs veciem cilvēkiem (42,7 procenti) un iespēja saņem sociālo aprūpi mājās (38,9 procenti). Vairāk nekā trešā daļa respondentu norādījusi uz bērnudārza, auklīšu pakalpojumu centra vai bēbīšu skolas nepieciešamību. Tikpat daudzi šo iespēju uzskata kā ļoti nozīmīgu, vienīgi Vilcē tā iekļauta mazāk svarīgo kategorijā.
Kā svarīgu (38,7 procenti) un ļoti svarīgu (38,3 procenti) iedzīvotāji min nepieciešamību pēc sadzīves pakalpojumu centra (šūšanas, friziera, veļas mazgātavas, pirts) pagastā. Visvairāk uz to norādījuši Elejas, Sesavas un Sidrabenes iedzīvotāji. Kā mazāk nozīmīgu nosacījumu sadzīves pakalpojumus vērtējuši piepilsētas pagastu – Svētes un Valgundes – cilvēki. Lielākā daļa aptaujāto (65,7 procenti) kā svarīgu vai ļoti nepieciešamu norādījusi iespēju iznomāt tehniku. Tā vienlīdz aktuāla visos pagastos.
Grib vairāk darbavietu
Kā ļoti svarīgu faktoru, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti, 65,7 procenti aptaujāto visās pašvaldībās atzinuši darbavietu skaita palielināšanos savā pagastā vai ciemā. Mazāk izteikta, tomēr kā būtiska vērtēta arī iespēja mainīt darbavietu.
Gandrīz puse respondentu (49,2 procenti) atzīst, ka viņiem ļoti svarīgi, lai pagastā tiktu paplašinātas izglītības iespējas, varētu iegūt jaunas prasmes (apgūt datoru, svešvalodu zināšanas, celt pašapziņu) un pārkvalificēties.
Kā būtisku dzīves līmeņa uzlabošanas faktoru pagastā iedzīvotāji norādījuši informācijas centru, kur cilvēki varētu saņemt palīdzību un informāciju par darbā iekārtošanos, iespējām mācīties, piedalīties projektos. Kā svarīgu un ļoti svarīgu šo faktoru minējuši attiecīgi 41,3 un 44 procenti. Arī labāka un lētāka interneta pieejamību kā nozīmīgu un ļoti nozīmīgu norādījuši attiecīgi 32,1 un 44,2 procenti respondentu. Savukārt ilgāks pašvaldības darbalaiks iedzīvotājiem nav tik svarīgs – 60,3 procenti aptaujāto to iedalījuši mazāk nozīmīgo un nenozīmīgo faktoru kategorijā.
Svarīgākais – ceļi
Sakārtota infrastruktūra ir būtisks nosacījums jebkuras dzīves telpas uzturēšanai kārtībā, iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai,– liecina iedzīvotāju aptauja.
Kā visnozīmīgāko faktoru iedzīvotāji vērtē nepieciešamību uzlabot ceļu kvalitāti (96,4 procenti). Tikai četri aptaujātie pret to bijuši vienaldzīgi. Cilvēkiem no svara sakārtota ūdensapgādes un notekūdeņu sistēma un atkritumu saimniecība – attiecīgi 88,9 un 91,6 procenti respondentu šos faktorus atzīst kā svarīgus un ļoti svarīgus. Visu pagastu aptaujātie uzsvēruši nepieciešamību vieglāk nokļūt rajona centrā. Svētes iedzīvotāji ar pašreizējo situāciju ir vairāk apmierināti. Arī veloceliņa ierīkošanu cilvēki minējuši kā ļoti svarīgu (35,9 procenti), tomēr šis apstāklis salīdzinājumā ar jau minētajiem infrastruktūras objektiem nav primārais. Ievērojami vairāk (54,5 procenti) iedzīvotāju kā ļoti būtisku vērtējuši apgaismojumu ciemata centrā.
Arī kvalitatīvas atpūtas un kultūras iespējas ievērojami uzlabo dzīves vidi. Mūsu pagastu iedzīvotāji šajā ziņā nav izņēmums. Kā ļoti nozīmīgu dzīves kvalitātes uzlabošanas faktoru iedzīvotāji (58,1 procents) min sakārtotu atpūtas vietu (bērnu spēļu laukumu, estrādes, peldvietas) nepieciešamību. Platonē, Vilcē un Vircavā nav neviena aptaujātā, kas šo apstākli būtu minējis kā mazsvarīgu vai nesvarīgu. Par ļoti būtisku faktoru sakārtotas aktīvā sporta vietas (sporta laukumus, veselības takas, skeitparku) uzskata 45,4 procenti aptaujāto, bet uz labiekārtota pagasta centra un ciematu nozīmi kā uz ļoti nozīmīgu norāda 44,6 procenti respondentu. Kalnciemā, Valgundē un Vircavā nav bijis neviena aptaujātā, kam tas būtu mazsvarīgi. Iedzīvotāji arī norāda, ka viņiem ir ļoti svarīgi biežāk organizēt kultūras un atpūtas pasākumus. Visvairāk to minējuši Elejas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vircavas un Zaļenieku ļaudis. Mazāk aktuāli laukos ir aktīvi interešu klubiņi (amatniecības, pavārmākslas, šūšanas) – kā ļoti svarīgu faktoru tos vērtējuši 28 procenti aptaujāto.
* * *
L.Švānberga atgādina, ka Jelgavas lauku partnerība “Lielupe” izveidota 2004. gadā. Tajā apvienojušās visas rajona pašvaldības, nevalstiskās organizācijas (“Mēs lauku attīstībai”, rajona lauku sieviešu apvienība, “Lauku sievietes pret vardarbību”, Jauno Zemnieku klubs un rajona Lauksaimnieku apvienība), kā arī pieci lauku uzņēmēji, kas ieinteresēti lauku teritorijas attīstībā. Partnerības mērķis ir sekmēt līdzsvarotu rajona attīstību, veicinot vietējo iniciatīvu un lauku cilvēku aktivitāti.
