Ar bažīgu skaidrošanos Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē gatavošanās jaunajam mācību gadam sākusies daudzām Jelgavas daudzbērnu ģimenēm. Proti, jau vairāk nekā desmit gadu pilsētas pašvaldība ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni, sniedza atbalstu ar brīvpusdienām skolās un bērnudārzos. Šo ģimeņu atvases saņēma arī brīvbiļetes braukšanai pilsētas sabiedriskajā, kā arī ievērojamas atlaides interešu izglītības apmaksā Jelgavas mūzikas skolā un citās interešu izglītības iestādēs. Turklāt ģimenes šo atbalstu saņēma bez to materiālā stāvokļa izvērtēšanas. Lai pieteiktos pašvaldības atbalstam, daudzbērnu ģimenēm pietika ar to, ka līdz augusta vidum Sociālo lietu pārvaldē tika iesniegts apliecinājums, ka ģimenē ir trīs un vairāk bērni, kas nav sasnieguši pilngadību vai arī kas studē. Tagad pašvaldībā tiek skaidrots, ka ir pieņemts lēmums, ka iepriekšējo atbalstu daudzbērnu ģimenes nevar vairs saņemt uz visu mācību gadu, bet gan tikai līdz šī gada beigām, jo no 2022. gada 1. janvāra pašvaldības atbalsts pienākšoties tikai trūcīgajām ģimenēm.
Kādas daudzbērnu ģimenes galva “Ziņām” teic, ka, izdalot ģimenes ienākumus uz bērnu skaitu, ģimenei visdrīzāk pienāktos trūcīgās statuss. Taču ģimenes pārstāvis šo statusu nekārtos, bet gan, protestējot pret pašvaldības šādu ģimenēm nedraudzīgu soli, izdeklarēsies no Jelgavas, lai vismaz “nodokļu ieņēmumi no manas algas aiziet kādai mazāk turīgai pašvaldībai”. “Protams, neliegsim bērniem pulciņus, ēšanu skolā un citas lietas,” piebilst sadusmotais daudzbērnu ģimenes pārstāvis.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne skaidro, ka pašvaldībā vēl tiek strādāts pie noteikumiem, kā turpmāk tiks atbalstītas ģimenes ar bērniem. “Vēl būs diskusijas ar deputātiem, tāpēc sniegt kādus komentārus ir priekšlaicīgi,” norāda R.Vectirāne.
Jelgavas domes deputāts Gunārs Kurlovičs (LRA), kas ir pieredzējis pašvaldību darbinieks, atbild: “Atbalsts daudzbērnu ģimenēm bez to materiālā stāvokļa izvērtējuma ir pašvaldību brīvprātīga iniciatīva. Var jau apgalvot, ka katram būtu jāplāno ģimene pēc savām iespējām un materiālā stāvokļa, bet nevajag aizmirst, ka viss šajā pasaulē ir relatīvs. Neviens nevar garantēt, ka vienmēr būs pārticis, vienmēr spēs uzturēt ģimeni, būs vesels un ar labi atalgotu darbu. Situācija var mainīties pilnīgi negaidīti un strauji. Tāpēc, domājot par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, pašvaldību atbalsta politika ģimenēm ir nozīmīga tās sastāvdaļa, un ģimenes materiālais stāvoklis nevar būt prioritārs. Acīmredzot Jelgavas pašvaldības vadība grib atrast naudu citiem mērķiem. Uzskatu, ka šāda pieeja nav tālredzīga, tāpēc to neatbalstu. Iedzīvotāju labklājībai jābūt galvenajai prioritātei, pat ja neuzcels kārtējo “dižobjektu”.”
Noskumis par pašvaldības vadības attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm ir deputāts Aigars Rublis (JV). Viņš spriež, ka ir piepildījies minējums, ko izteicis pirms pusgada: “Paies vēlēšanas, un domes vadības dotie solījumi par atbalstu ģimenēm tiks aizmirsti.” Deputāts atzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad domes vadība virza lēmumus par atbalstu samazināšanu ģimenēm. ““Pa kluso” tika jau mēģināts samazināt pašvaldības līdzfinansējumu privāto bērnudārzu audzēkņiem. Toreiz, ar sabiedrības atbalstu, man izdevās apturēt šāda lēmuma pieņemšanu, un klusēt nedrīkst arī šoreiz,” atzīst deputāts A.Rublis. Viņu jau ir uzrunājušas vairākas daudzbērnu ģimenes un Jelgavas māmiņu klubs, kas lūguši atbalstu daudzbērnu ģimeņu aizstāvībā. Deputāts uzskata, ka finansējums daudzbērnu ģimenēm ir jāsaglabā tajā pašā apmērā, kāds tas bija līdz šim. “Nepieciešamības gadījumā vāksim parakstus, lai publiski paustu sabiedrības viedokli par šo atbalstu,” raksta deputāts.
Pret atbalsta samazinājumu daudzbērnu ģimenēm iestājas arī deputāti Mārtiņš Daģis un Uldis Dūmiņš (Kustība “Par!”), kurš spriež, ka 2008. gada krīzes apstākļos radītais pašvaldības atbalsts daudzbērnu ģimenēm nav bijis “dramatisks slogs pašvaldības budžetam”. Viņaprāt, daudzbērnu ģimenes nevajadzētu pakļaut diezgan pazemojošai materiālā stāvokļa novērtēšanai.
Pēc medijos publicētā, līdz šim Jelgavas pašvaldībā palīdzībai daudzbērnu ģimenēm (neizvērtējot to materiālo stāvokli) tērēti ap 400 tūkstošiem eiro gadā.
