15. decembra vakarā aģentūra «Kultūra» jelgavniekiem bija sarūpējusi īstu Ziemassvētku dāvanu – kora «Latvija» koncertu.
15. decembra vakarā aģentūra “Kultūra” jelgavniekiem bija sarūpējusi īstu Ziemassvētku dāvanu – kora “Latvija” koncertu.
Interesantā, sarežģītā, krāsām bagātā koncerta programma bija veidota tikai no “a cappella” kompozīcijām.
Latviešu skaņražu darbs tikai viens – Kanādā dzīvojošā latviešu izcelsmes komponista Imanta Ramiņa “Ubi caritas” – neliela, skaista kompozīcija, kurā izmantots svēto rakstu teksts. Klausoties šā darba mūzikas valodā, varēja pārliecināties, ka I.Ramiņš ir kora mūzikas komponists. Ne velti koriem sacerēti jau vairāk nekā 100 darbu.
Patīkamu pārsteigumu sagādāja igauņu vecmeistara Veljo Tormisa divas reti Latvijā atskaņotas kompozīcijas. “Dzelzs apvārdošana” – šamaņu ieražu rituāls ar šamaņu bungu jeb rāmja bungas izmantošanu, ar arhaisko kora un divu solistu rečitēšanu, sarežģītiem melodiskiem vijumiem un interesantām harmoniskām pārejām. Otra – “Ingērijas vakari” ar skaistu soprāna solo, puišu un meitu sadziedāšanos, kur teatrālās kustības paspilgtināja skaņdarba saturu. Šajā darbā varēja saklausīt igauņu rūnām raksturīgo: dziesmu teicēji jeb saucēji, kas tekstu vispirms izdzied, tad koris atkārto saucēja izpildīto rindiņu. Meitas un puiši sadziedājušies beigās it kā simboliski devās mājās.
Šajos divos kora darbos parādījās V.Tormisam tik raksturīgais – atbrīvot tekstu no tradicionālās metriskās inerces, tādējādi skaņdarbam dodot enerģiju, kā arī viņam raksturīgie hromatismi uz augšu, uz leju.
Kā kontrasts tālāk skanēja lēnais, smalkām harmonijām cauraustais, kora niansēti izdziedātais franču komponista Olivjē Mesiana “Slavinājums Jēzus mūžībai” un Latvijā vēl maz atskaņotā amerikāņu komponista Erika Vitekera “Lux aurumque”, kurā koris parādīja smalki izstrādātu frāzējumu un skaistus piano pianissimo.
S.D.Sandstrēma “Ave Maria” – izvērsta, plaša, sarežģīta, ritmiski daudzveidīga kompozīcija, ar biežām tempa, rakstura maiņām, kas skaņdarbam piedeva neparastu kopējo krāsu.
Dziesmā “Es skaistu rozīt” zinu” koris atradās izkaisīti zālē.
Sēdi, klausies gan atsevišķās skaņās, gan kopakordā – radās interesanta sajūta: tu esi iekšā skaņā, it kā piedalies mūzikā līdz ar kori.
Koncerta noslēgumā tuvojošos svētkus koris ieskandēja ar Ziemassvētku dziesmām.
Sekojot Māra Sirmā izkoptajai, precīzajai žestu valodai, kurā ik skaņa vissmalkākajās niansēs tika piepildīta ar atbilstošu saturu, kora dziedājums, muzicēšana burtiski staroja uz klausītājiem.
