Cilvēks nav radības kronis. Viņš, piemēram, var mēģināt nodarboties ar laika apstākļu prognozēšanu, kas reizēm arī izdodas.
Cilvēks nav radības kronis. Viņš, piemēram, var mēģināt nodarboties ar laika apstākļu prognozēšanu, kas reizēm arī izdodas. Taču, ja cilvēka rīcībā nav maģisku spēju vai ballistisko raķešu arsenāla, domājams, viņam neizdosies novērst nepatīkamus dabas pārsteigumus arī tad, ja kaut kādā veidā būs kļuvusi zināma dabas untumu tuvošanās.
Šāgada lietainajā vasaras sākumā nav paveicies Jelgavas rajona zemniekiem, kuru sējumus pēc lietavām klāja impozanti ezeri. Kā «Ziņas» jau rakstīja, pēc provizoriskās informācijas, labības tīrumiem 664,7 hektāru platībā Svētes, Vilces, Zaļenieku un Platones pagastā nodarīti zaudējumi vairāk nekā 120 tūkstošu latu. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku atbalsta dienests apkopo un precizē informāciju par plūdu nodarītajiem zaudējumiem. Lai arī precīzi dati būšot zināmi apmēram pēc nedēļas, ZM vēl nezina, kur ņemt naudu plūdu izraisīto zaudējumu kompensēšanai zemniekiem. No otras puses – ne bez pamata izskan pārmetumi zemniekiem par pasivitāti sējplatību apdrošināšanā, kas būtībā ir vienīgās «zāles» un arī finansiālā garantija pret dabas radītajiem postījumiem.
Lai arī vainīgā meklēšana nav īpaši auglīga nodarbe, zinot, ka Zemgalē sējumu applūšana nav nekas ārkārtējs, šķiet visai dīvaini, ka šogad līdz 1. jūnijam no augkopības riska samazināšanai paredzētajiem subsīdiju līdzekļiem – 40 tūkstošiem latu – ir izlietoti tikai 6,4 tūkstoši latu. Tas liecina, ka zemnieki nelabprāt apdrošina sējplatības, cerot uz labvēlīgiem laika apstākļiem. Viena no tautas parunām, kā zināms, vēsta par tiem, kuru mierinājums ir cerība. Protams, zināmā mērā var saprast arī zemniekus, kuriem nav brīvu līdzekļu apdrošināšanas iemaksām. Interesanti, ka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) locekļi atbalsta Jelgavas rajona zemnieku plūdos radušos zaudējumu kompensēšanu, bet atturas prognozēt, no kādiem subsīdiju līdzekļiem to varētu darīt, jo visi šāgada subsīdiju līdzekļi jau sadalīti. Sākas vecā dziesma – katrs vēlas deķi raut uz savu pusi, jo tas ir par īsu. Arī LOSP pārstāvji norāda, ka zemniekiem vajadzēja paredzēt un apdrošināt savus sējumus, īpaši Jelgavas rajonā, kur sējplatības regulāri applūstot. Viņiem var piekrist, jo diemžēl lauksaimniecība nav vienīgā ekonomikas nozare, kurā visai atturīgi tiek veiktas investīcijas ilgtermiņā. Biznesa riska apdrošināšana arī nozīmē ilgtermiņa investīcijas, kas tieši norāda uz uzņēmēju (šajā gadījumā – zemnieku) vēlmi nopietni strādāt ilgtermiņā, nevis tikai cerēt, ka gan jau viss būs kārtībā, jo realitātē diemžēl tā nav. Lietas būtību visai precīzi norādījis Latvijas Zemnieku federācijas vadītājs Pēteris Kalniņš, aģentūrai LETA sacīdams, ka no cilvēciskā viedokļa zemniekiem vajadzētu finansiāli palīdzēt, bet: «Ja es nokļūstu avārijā un man mašīna nav apdrošināta, tad neviens man nekompensē avārijā radušos zaudējumus, jo pats esmu bijis vainīgs.»
Uzņēmējiem un zemniekiem, kas vēlas savu saimniecisko darbību izvērst ilgtermiņā, pēdējais laiks apzināties risku apdrošināšanas nepieciešamību. Šī laikam nebūtu īstā reize nelaimēs vainot ZM. Nedaudz pārfrāzējot citu tautas parunu, var sacīt: sargā pats sevi, un tad arī ZM tevi sargās.
