«Latvijas kuģniecība» jau vairākus gadus ir labi pelnošs uzņēmums, kura ienākumi gadu no gada turpina palielināties; tā ir piektā lielākā kuģniecība pasaulē ar Eiropā lielāko tankkuģu floti.
«Latvijas kuģniecība» («LK») jau vairākus gadus ir labi pelnošs uzņēmums, kura ienākumi gadu no gada turpina palielināties; tā ir piektā lielākā kuģniecība pasaulē ar Eiropā lielāko tankkuģu floti. Un, ņemot vērā šos raksturojumus, «LK» ir kā trekns ruksis, kuru aiz astes jau vairākus gadus ir centušās saķert ļoti dažādas rokas. Kaut arī ar «LK» privatizāciju saistītie jautājumi allaž bijuši ļoti politizēti, tas tomēr ir pašsaprotami, jo tā vairs nav kaut kāda piparbodīte, bet gan vērtība, kas sniedzas vairākos simtos miljonu latu. Saprotams, ka «LK» privatizācijas galarezultāts daļēji būs atkarīgs no dažādu konkurējošo spēku politiskajām spējām. Tomēr tagad var pamatoti arī runāt, ka «LK» netiks iztirgots tikai «zem galda», jo privatizācijas procesa publiskajā kontrolē ir iesaistīta(-ījusies) pilsoniskas sabiedrības daļa, proti, sabiedrība par atklātību «Delna».
Cilvēki jau sen ir samierinājušies, ka lielie uzņēmumi ne vienmēr tiek taisnīgi privatizēti, tālab «Delnai» būs jāpaspēj vismaz kādā daļā lauzt šo stereotipu un pierādīt pretējo. Taču uzreiz var teikt, ka tas viegli nebūs, jo jau tagad redzams, ka ir tendence «Delnas» darbību izmantot savtīgās interesēs, ko pierāda nesenais «LK» valsts pilnvarnieka «tēvzemieša» Eižena Cepurnieka spertais solis, paziņojot (līdzīgi kā savulaik jau to darīja «tēvzemietis» Vladimirs Makārovs), ka «LK» privatizācijā daudziem tiek piedāvāti kukuļi viena miljona ASV dolāru apmērā, taču savus pierādījumus valsts pilnvarnieks iesniedza «Delnā», nevis ģenerālprokuratūrā, tā izbēgot no iespējamajām savas rīcības sekām.
Līdz ar «Delnas» iesaisti «LK» privatizācijā būtu jāizmainās spēku izvietojumam, taču, vai tā būs, tas kļūs redzams tad, kad sāksies reālā «LK» 68% akciju izsole stratēģiskajam investoram. Vismaz pašlaik par spēku izmaiņām nekas neliecina. Respektīvi, ir divas puses – «Latvijas ceļš» («LC») un Tautas partija (TP) – pret «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK. Objektīvi vērtējot, var sacīt, ka pagaidām «LC» un TP aizstāvētais «LK» privatizācijas modelis ir reālāks un sabiedriskajām interesēm daudz adekvātāks nekā «tēvzemiešu», kas diezgan atklāti lobē Ventspils naftinieku intereses. Un tieši šādā jau labu laiku daudzos stratēģiskos (lasi: ar lielu naudu saistītos) jautājumos pastāvošā bipolārā modelī «Delnai» vajadzēs būt sabiedrības interešu sargsunim, garantējot pēc iespējas atklātāku uzņēmuma privatizācijas procesu.
Vadlīnijas, kurām «Delnai» būs jāseko «LK» privatizācijā, jau sen ir skaidras, tikai to ievērošanai vienmēr ir trūcis pietiekamas publiskas kontroles. Pirmkārt «Delnai» vajadzēs par visām varītēm censties izkontrolēt, vai «LK» akcijas tiek pārdotas par maksimāli augstāko cenu. To, ka šāda «Delnas» rīcība varētu kādu neapmierināt, parādīja sākotnējā valdības vēlme neļaut organizācijai par atklātību (!) piedalīties slēgtajās valdības sēdēs, kurās tiks izskatīti ar «LK» privatizāciju saistītie konfidenciālie jautājumi. Līdz ar to «Delnas» kā neatkarīgas novērotājas uzdevums būs arī raudzīties, vai kāda no partijām nenonāk interešu konfliktā, izvēloties vienu no tiem 54 iespējamajiem stratēģiskajiem investoriem, kam ir nosūtīti kuģniecības privatizācijas noteikumi.
«Delnas» iesaiste uzņēmuma privatizācijā uz barikāžu desmitgades fona ir ļoti simboliska, jo būtībā liecina par pārmaiņām, kas smagnēji, bet, jādomā, neatgriezeniski noris Latvijā, kad pilsoniskā sabiedrība sāk aktivizēties un atbilst tiem priekšstatiem, kādi ir gūti no daudzu patiesi demokrātisku valstu pieredzes. Tas simbolizē pamošanos, kaut arī tikai kādā mazā sektorā, bet tomēr… pamošanos. «Delnai» būs jāiztur smagi pārbaudījumi, kā arī jāsargā sabiedrības uzticības kredīts tai. Runājot par to, ka «Delna» varētu nodrošināt tīrāku «LK» privatizāciju, gribot negribot jājautā – kur tādas organizācijas bija agrāk, kad pa roku galam tika privatizēts viss, kas patrāpījās ceļā, kad lielākai daļai sabiedrības vispār netika nodrošināta informācija un caurskatāmība agrāk valstij piederošo uzņēmumu privatizācijā? Bet, kā jau teicu, jācer, ka šī tendence būs neatgriezeniska, un neba privatizācija ir vienīgā joma Latvijā, kurā jāiesaistās nevalstiskajām organizācijām kā tiešo sabiedriskās politikas veidotāju kontrolētājām.
