Ir visai savādi vērot, kā vietējā vara gatava ar savu alkatīgo ķepu grābt vienalga aiz kura demagoģijas salmiņa, lai tikai kaut ar pusvārdu censtos attaisnot pašas pieļautās aplamības.Pēc «Ziņu» publikācijas par tā arī līdz galam neizprotamām funkcijām tērētajiem vairāk nekā 300 tūkstošiem latu pilsētas mērs nav turējis demagoģijas sveci zem pūra un, izmantojot pašvaldības informatīvos resursus, centies iepūst publiskajā telpā vārīgu «skaidrības» liesmu, mēģinot ielauzīties jēdzienu «sabiedriskās attiecības» un «sabiedrības informēšana» skaidrojumos. Kā zināms, pēdējā funkcija vismaz formāli uzticēta īpaši veidotai aģentūrai ar noteiktā progresijā augošu budžetu, un šādi tērētie līdzekļi tiek slēpti aiz atslēgas vārdiem «sabiedrības izglītošana, nodrošinot objektīvas un vispusīgas informācijas sniegšanu».Par «izglītojošu» un «vispusīgu» pašvaldības izdevumā publicēto informāciju varētu dēvēt vien galēji naivs optimists. Tā vietā gan sabiedrība saņem ko citu – rafinētu politisko reklāmu no sērijas «cik gan mēs esam labi». Turklāt – diezin vai pats mēra kungs varētu pateikt, cik liels izdevumā publicētās informācijas īpatsvars ir tieši saistīts ar pašvaldības darbu, vismaz uz «Ziņu» jautājumu par to konkrēta atbilde netika sniegta. Nemaz nerunājot par resursiem, kas tiek tērēti šāda «drukas šedevra» radīšanai un izplatīšanai – aģentūra ar 11 darbiniekiem un visām no tā izrietošajām izmaksām, plus šaubīgā kārtā notikušais «piemērotu telpu» meklēšanas process, kas noslēdzās ar – tavu sakritību – zināmu izdevīgumu pilsētas bosiem tuvu stāvošam uzņēmējam!Situāciju par informēšanas un sabiedrisko attiecību veidošanas funkcijām «Ziņas» lūdza komentēt arī komunikāciju zinātnes eksperti Andu Rožukalni. «Sabiedrības informēšana ir viena no Sabiedrisko attiecību sektora funkcijām, tāpat kā informatīva izdevuma veidošana. Tas ir absurds, ka top lieki organizatoriski veidojumi, tiek nevajadzīgi izmantoti administratīvie resursi, kā rezultātā dominē varas viedoklis, un minētie resursi tiek veltīti sevis daudzināšanai,» vērtē speciāliste.Faktiski līdz ar neveiklajiem centieniem attaisnot pēc būtības liekas un līdzekļus rijošas struktūras pastāvēšanu, putrojoties elementāru un saistītu jēdzienu salīdzināšanā, pilsētas vadība pat laikam nemana, cik spilgti acīs krīt āža kāja – vēlme par katru cenu noturēties pie varas. Atliek vien parēķināt, kādus derīgus darbus par mežmalās un miskastēs izmestajiem līdzekļiem varētu paveikt… Turklāt – kā gan tā gadījies, ka Latvijā nav iespējams atrast otru pašvaldību, kas būtu atļāvusies tādu greznību, kā radīt papildu struktūru informatīva izdevuma veidošanai?Ja visam minētajam pievieno iepriekš konstatētos likumpārkāpumus (kas atbildīgajiem automātiski noņem jebkādas morālas tiesības saglabāt amatus!), aina izveidojas pavisam kolorīta. Un tā rada zināmu perspektīvu likuma ignorantiem kļūt par lupatu lellēm uz gaidāmo vēlēšanu sārta.
