Atšķirībā no vispārizplatītā stereotipa par melnajām piektdienām Latvijā tikko kā aizvadīta izteikti melna svētdiena, kad no dzīves aizgājuši divi sporta pasaules pārstāvji.
Atšķirībā no vispārizplatītā stereotipa par melnajām piektdienām Latvijā tikko kā aizvadīta izteikti melna svētdiena, kad no dzīves aizgājuši divi sporta pasaules pārstāvji – Apvienotajos Arābu Emirātos pēc negadījuma sacensībās slimnīcā miris pazīstamais ūdensmotosportists, F-1 ātrumlaivu pilots Viktors Kuņičs, bet Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē nelaimes gadījumā bojā gājis skeletonists Ģirts Ostenieks.
Pēc kaislību un intrigu piesātināta laika posma kārtējā Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) kongresā minētā politiskā spēka vadoņa postenī atkal ievēlēts līdzšinējais līderis Juris Bojārs. Lai arī kongress ir gana svinīgs pasākums, «sociķi» tā laikā neatturējās no savstarpējo attiecību kārtošanas, izmantojot tribīni, un saspringto gaisotni svētsvinīgāku nepadarīja pat trīs latvju tenoru priekšnesums. Vienīgais konkurējošo partiju pārstāvis – «ceļinieks» Andrejs Panteļējevs –, kurš kongresā uzstājās ar runu, gan nekautrējās no tālredzīgiem komplimentiem, apgalvojot, ka sociāldemokrāti neapšaubāmi ir «varas» partija. Kaut arī parlamentā atrodas opozīcijā «Latvijas ceļam».
Gaviļniekiem pirmshelovīna baisajā laikā gan sanācis arī pa nesmukumam – Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors no LSDSP rindām Jānis Gulbis daļu paša vadītās iestādes naudas atvēlējis centra funkciju popularizēšanai veltītas avīzes «Nākotnes Vārdā» izdošanai. Laikraksts, kura izdevēja un galvenā redaktora amatu ieņem viens no Gulbja dēliem, izvērties «sociķu» slavas dziesmu ruporā.
Arī Bojāra jaunākā vadītā Rīgas Dome atkal likusi sevi manīt. Atklājies, ka kārtējo reizi kādā no tās struktūrām – šoreiz Vides departamentā – darbiniekiem tiek piešķirtas lielas prēmijas. To apmērs svārstās no dažiem simtiem līdz pat tūkstošiem latu.
Par spīti visai lielajam sabiedrības atbalstam nav izslēgts, ka Einaram Repšem no savām politiskajām ambīcijām būs jāatsakās nepietiekamo finansu dēļ. Pats baņķieris jau apstiprinājis, ka nepietiekama saziedoto līdzekļu apjoma gadījumā varētu palikt savā līdzšinējā amatā, turklāt beidzot sadūšojies publiski atklāt, cik liels naudas daudzums tiks uzskatīts par apmierinošu.
Kā uz burvja mājienu norimusi masu saziņas līdzekļu saceltā kņada par it kā ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa svētību pārmaksāto honorāru britu juristu kantorim par valsts interešu pārstāvēšanu starptautiskā tiesas procesā. Premjers pārliecinoši apgalvoja, ka, iepazīstoties ar maksājumu dokumentiem, viņam radusies pārliecība par līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Tomēr valdība neatbalstīja konfidencialitātes statusa noņemšanu informācijai par šiem izdevumiem, jo to paredz ar minētajiem juristiem noslēgtais līgums.
