Vārds pa vārdam pagājušajā Ozolnieku novada Domes sēdē sākās visai ass strīds starp priekšsēdētāju Pēteri Veļecki un izpilddirektoru Jāni Poču no vienas puses un deputātu Ģirtu Neiju no otras puses par to, kāpēc deputātiem vēl aizvien nav pieejams pašvaldības auditora ziņojums par Salgales pagasta pārvaldes darbu. P.Veļeckis pastāvēja uz to, ka viņam ir tiesības to noteikt kā ierobežotas pieejamības informāciju. Savukārt Ģ.Neija uzstāja, ka likums viņam kā deputātam uzliek par pienākumu iepazīties ar pašvaldības rīcībā esošajiem dokumentiem.
«Es izmantoju tiesības, ko man dod vēl pagājušajā novada Domes sasaukumā pieņemtais lēmums. Tas nenozīmē, ka deputātiem nebūs iespējas iepazīties ar auditora ziņojumu par to vai citu pašvaldības iestādi. Taču tas būs atļauts tikai tad, kad auditora ziņojumu būs izskatījusi komisija kopā ar pārbaudītās iestādes vadītāju un juristu,» «Ziņām» paskaidroja P.Veļeckis. Viņam līdzīgi domājušais izpilddirektors J.Počs deputātiem minēja, ka auditora ziņojumā ietvertā informācija ir par «zaļu» un var radīt pārpratumus. «Pirms gada, kad mūsu auditors pirmo pārbaudi veica Sporta centrā, ar viņa sniegto informāciju tika sacelta nevajadzīga ažiotāža, informācija tika nopludināta presē. Tādēļ esam piesardzīgāki,» piebilda P.Veļeckis.
Citē likumu un nepiekāpjas
Savukārt Ģ.Neija bija nepiekāpīgs. «Manuprāt, šis jautājums ir pilnīgi pašsaprotams un viennozīmīgs. Deputāts pēc saviem ieskatiem drīkst iepazīsties ar visiem dokumentiem, kas ir pašvaldības, tās iestāžu un kapitālsabiedrību rīcībā. Šajā ziņā ir tikai daži likumā īpaši noteikti izņēmumi,» pauda Ģ.Neija. Viņš uzsvēra, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 9. un 13. pantā ir teikts: «Pašvaldības un tās kapitālsabiedrību vadītājiem ir jānodrošina iespējas deputātiem iepazīties ar valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts.» Savukārt jebkuram deputātam, veicot savas funkcijas, ir tiesības šo informāciju iegūt bez kāda īpaša pilnvarojuma vai paskaidrojumiem. «Uzskatu par pilnīgi nepieņemamu situāciju Ozolnieku novadā, kad Domes priekšsēdētājs, lai kādu motīvu vadīts, mēģina slēpt informāciju un tādējādi liedz deputātiem īstenot savas pilnvaras. Situācija ir ne tikai pilnīgi absurda, bet arī bīstama un liecina par aplamu izpratni par pašvaldības Domes kā iedzīvotāju vēlētu pārstāvju organizācijas būtību. Ja pat deputāti nevar iepazīties ar pašvaldības darbu, tad par kādu caurskatāmību, sabiedrības līdzdalību un kontroli mēs vispār varam runāt?» dusmojās Ģ.Neija. Viņam līdzīgu uzskatu pēc sēdes «Ziņām» pauda arī deputāts Gundars Liepa, kurš piebilda, ka viņam kā Salgales pagasta iedzīvotājam būtu svarīgi zināt, kā strādā vietējā pārvalde.
Par melnrakstiem var strīdēties
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis uzsver, ka deputātiem var būt liegta pieeja pašvaldības rīcībā esošajai informācijai vienīgi tad, ja tā satur valsts noslēpumu, personas datus vai komercnoslēpumu. Pārējos gadījumos informācijai būtu jābūt pieejamai. Latvijas Universitātes profesore Vadībzinību katedras vadītāja Inga Vilka uzskata, ka nevarētu būt tā, ka kādam deputātam ir liegta pieeja pašvaldības rīcībā esošajam auditam. «Taču, ja ir vēl kādi darba varianti pirms galīgā teksta formulējuma, pašvaldības vadībai nevar pārmest, ja šo informāciju tā vēl nevēlas izpaust,» piebilst profesore. ◆
