Ar pārliecinošu vienprātību, sešpadsmit (no deviņpadsmit) deputātiem balsojot par, Jelgavas novada dome pagājušās nedēļas ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu veikt vairākas izmaiņas pašvaldības nolikumā. Zīmīgi, ka minēto izmaiņu rezultātā jaunizveidotā Jelgavas novada pašvaldības administrācija atsakās no dīvainā juridiskā ārpakalpojuma, ko kopš 2009. gada veica divu personu – Dzintara Lagzdiņa un Alda Jēgera – uzņēmums “Lagzdiņa un Jēgera juridiskie pakalpojumi”. To no Jelgavas novada pašvaldības prasīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas saistībā ar to oktobrī bija nosūtījusi Jelgavas novada domei vēstuli.
Lagzdiņam un Jēgeram piedāvā uzteikumu
Jau pēc ārkārtas domes sēdes slēgšanas (tomēr vēl paliekot tiešsaitē ar sēdes dalībniekiem) domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ozoliņš jautāja domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem, kā tad īsti paliek ar līdzšinējiem juridiskā pakalpojuma veicējiem Dz.Lagzdiņu un A.Jēgeru. Uz to Z.Caune atbildēja, ka vajadzētu būt nosūtītai vēstulei ārpakalpojuma veicējiem “ar piedāvājumu sadarbību izbeigt”. Pašvaldības izpilddirektora vietniece juridiskajos jautājumos Marianna Dreja paskaidroja, ka šāda vēstule ir teju sagatavota privātuzņēmumam “Lagzdiņa un Jēgera juridiskie pakalpojumi” un tad, kad to būs parakstījusi izpilddirektore Līga Lonerte, varētu tikt nosūtīta. Par problēmsituācijas tālāko risinājumu “Ziņām” informācijas nav.
Kārlis Rimša nostāvēja kājās 31 sēdē
Nezinātājam varētu būt grūti saprast, kā tā var būt, ka vairāk nekā divpadsmit gadu Jelgavas novada administrācijā līdzās grāmatvedībai, izglītības, kultūras pārvaldei un dažādām citām struktūrvienībām nebija juridiskās struktūrvienības. Pēc “Ziņu” rīcībā esošās informācijas, tāda vai līdzīga ir jebkurā citā Latvijas pašvaldībā. Taču Jelgavas novadā visi pašvaldībā ikdienā veicamie jurista darbi tika uzticēti nevis štata darbiniekiem, bet diviem ļoti dāsni apmaksātiem ārpakalpojuma veicējiem – Dz.Lagzdiņam un A.Jēgeram. Šī ārpakalpojuma apšaubāmo būtību un brīžiem skandalozo kvalitāti cēla gaismā mediji, apstrīdēja opozīcijas deputāti. Neko nemainīja arī deputātu sūdzības VARAM un Valsts kontrolei, kas noteikumu un likumu pārkāpumus notiekošajā nesaskatīja. Vienīgi skumji izskatījās, ka opozīcijas deputāts Kārlis Rimša, protestējot pret dīvaino juridiskā ārpakalpojuma kārtību, neskatoties uz saviem cienījamiem gadiem, 31 domes sēdi nostāvēja kājās.
Visbeidzot, kā atzīst vairāki “Ziņu” aptaujātie pašvaldības deputāti, jaunajā domes sastāvā, kad notikusi apvienošanās ar Ozolnieku novadu, gaisotne ir mainījusies. Tostarp dīvainais juridiskais ārpakalpojums vairs netiek atbalstīts.
Aizrādīts 70% Latvijas pašvaldību
Gaisotne mainījusies arī VARAM, kas oktobrī nosūtīja Jelgavas novada domei vēstuli, kurā norādīja, ka pēc likuma pašvaldībai ir aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos. VARAM ministra padomnieks un arī Jelgavas novada domes deputāts Madars Lasmanis, atbildot uz “Ziņu” jautājumu, kāpēc agrāk VARAM Jelgavas novada domei neko tamlīdzīgu neaizrādīja, norādīja, ka “VARAM pilnveidojas līdz ar pašvaldībām”. “Pēdējos gados pašvaldību darba tiesiskajai uzraudzībai ir pievērsta lielāka vērība, kā arī attiecīgajā jomā darbu sākuši jauni eksperti, kuri pašvaldību nolikumus nevērtē tikai formāli, bet pēc būtības. Piemēram, pēc beidzamajām pašvaldību vēlēšanām ap 70 procentiem pašvaldību ministrija ir izteikusi aizrādījumus par to nolikumiem,” “Ziņas” informēja M.Lasmanis.
Četros mēnešos viedoklis mainījās
Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ozoliņš “Ziņām” teic, ka jūlijā, kļūstot par Jelgavas novada domes deputātu (līdz tam viņš bija Ozolnieku novada mērs), uzskatījis, ka ārpakalpojuma juristiem ir jādod iespēja strādāt.
“Tas var likties savādi, bet es esmu gatavs runāt ar tiem, kurus citi sauc par blēžiem. Es dodu iespēju cilvēkiem sadarbībā ar mani mainīties. Bet, ja šo iespēju neizmanto, es mainu savu viedokli,” teic A.Ozoliņš. Viņaprāt, pašvaldībai ir jāstrādā ar štata juristiem, kā tas jau bija Ozolnieku novada domē un ir citās Latvijas pašvaldībās. A.Ozoliņš atzīst, ka tas sakrīt arī ar beidzamo VARAM atzinumu. Proti, nedrīkst būt tā, ka visa pašvaldības juridiskā informācija nonāk jebkādai privātfirmai, kura turklāt ne juridiski, ne politiski neatbild par sava darba kvalitāti, kā arī datu aizsardzību. A.Ozoliņš piebilst, ka Jelgavas novada domes vadībā būtu “ļoti daudz kas jāmaina”. “Esmu pret spridzināšanu. Spridzinot var ciest arī labais. Taču jautājumā par pašvaldības juristiem acīmredzot vieglāk ir nocirst nekā lēnām zāģēt,” teic A.Ozoliņš.
Līga Lonerte deputātiem centās paskaidrot
Cita attieksme pret līdzšinējo juridisko ārpakalpojumu ir Jelgavas novada izpildvarā. “Ziņu” rīcībā ir nonākusi apjomīga e-pasta vēstule, ko 31. oktobra svētdienas vakarā novada domes deputātiem izsūtīja pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte. Viņa aicināja deputātus iestāties par juridiskā ārpakalpojuma saglabāšanu Jelgavas novadā.
“Ziņu” aptaujātie deputāti L.Lonertes vēstuli nekomentē. Var paskaidrot, ka vēstulē nekas nav minēts, piemēram, par Aspazijas Daukšu lietu, kad 2014. gada decembrī Dz.Lagzdiņš un A.Jēgers rosināja Jelgavas novada deputātus pieņemt lēmumu, lai no Bratku ģimenes par nesamērīgi zemu, desmit gadu vecu cenu atpirktu labticīgi iegūtu īpašumu un tam piegulošo augstvērtīgo lauksaimniecības zemi. Trīs tiesu instancēs Dz.Lagzdiņš un A.Jēgers zaudēja, kas pašvaldībai izraisīja gan morālus, gan materiālus zaudējumus. Vēl pirms tam viņi neveiksmīgi tiesājās ar Sesavas pagasta iedzīvotāju grupu, kas 2010. gadā nostājās pret dāņu investoru ieceri Klāvos būvēt lielu cūku kompleksu. Agrākais deputāts K.Rimša uzskata, ka Dz.Lagzdiņš ir maldinājis deputātus Kalnciema iedzīvotājas Valentīnas Rudenko ģimenes problēmā, kad 2017. gada rudenī nežēlīgi tika nojaukta Rudenko bez būvatļaujas uzceltā mājiņa, kas par dažiem kvadrātmetriem pārsniedza mazmājas izmēru, ko, iespējams, atļauts būvēt bez būvatļaujas.
Toties L.Lonertes vēstulē ir norādes par nesaskaņām ar savu vietnieci juridiskajos jautājumos. “Vietniecei juridiskajos jautājumos norādīju – jāsadala atbildības. Iespējamais risinājums – domes sēžu lēmumu sagatavošanas un pirmspārbaudes jautājumus, kā arī dalību domes sēdēs nododot štata juristiem, savukārt viss, kas saistīts ar iestāžu, pārvalžu un struktūrvienību atbalstu juridiskos jautājumos, nododams ārpakalpojuma sniedzējam, kas visus šos divpadsmit novada pastāvēšanas gadus kvalitatīvi un operatīvi ir nodrošinājis juridisko pakalpojumu, attiecīgi pārstāvot arī iestāžu un pārvalžu jautājumus tiesās. Šāda prakse ir arī citās pašvaldībās,” raksta L.Lonerte.
Viņa arī kliedē “mītu” par juridiskā ārpakalpojuma dārdzību. “Salīdzināju bijušā Jelgavas novada ārpakalpojuma izmaksas ar bijušā Ozolnieku novada štata juristu, uzņēmuma līgumu un ārpakalpojuma izmaksām, kas, izrādās, bijušas stipri līdzīgas. Savukārt 2019. gadā, salīdzinot ar tuvākiem novadiem – Babītes, Ķekavas, Olaines, Mārupes pašvaldībām –, bijušā Jelgavas novada izmaksas ārpakalpojuma sniedzējiem ir ievērojami zemākas,” raksta L.Lonerte. Izpilddirektore piebilst, ka juridiskā pakalpojuma sniedzējs pašvaldībai maksā telpu nomas maksu un ka pēdējo mēnešu laikā “esmu saņēmusi gan mutiskas, gan nu jau arī rakstiskas iestāžu un nodaļu vadītāju sūdzības par nesaprotamo situāciju ar juridisko atbalstu”. Vadītāji esot sašutuši par atsevišķu deputātu nostādni izbeigt līgumattiecības ar ārpakalpojuma sniedzēju. Tie neesot apmierināti ar izpilddirektora vietnieces darba stilu un attieksmi.
