Tiem, kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai vienkārši kājām, šķiet neizprotams, kāpēc dzird autovadītājus šķendējamies par nejēdzīgi izbūvētiem vai rekonstruētiem ceļiem, krustojumiem, jaunizliktām ceļa zīmēm un tā tālāk. Tik tiešām, ja no malas viss izskatās tik smuki. Vien tad, ja ikdienā vadi automobili, redzi, ka jauno ceļu projektētājiem varbūt ir gribējies, kā labāk, bet sanācis – ne visai. Tā varētu sacīt arī par gājēju pāreju uz Jelgavas – Rīgas šosejas pie Dalbes.Ja atceramies, jau gadiem tajā vietā laiku palaikam ar bēdīgiem iznākumiem traumēti šosejas šķērsotāji. Vietā atgādināt, ka gandrīz visi cilvēki zem garāmbraucošo automašīnu riteņiem nonāca diennakts tumšajā laikā un nevienam uz virsdrēbēm nebija piestiprināti gaismu atstarojošie elementi. Ceļinieki lēma, ka drošākais būs izveidot pie Dalbes ar regulējamu luksoforu aprīkotu pāreju. Par teju simts tūkstošiem latu «tāda pati kā Eiropā» tapusi. Tikai ikviens, kurš Dalbei brauc cauri katru dienu, tā arī nav redzējis, ka kāds gājējs to būtu izmantojis. Visi brauktuvi šķērso tāpat, kā to darījuši iepriekš. Proti, kā ērtāk, un tas ir – tikpat haotiski kā agrāk. Neko labāku nevarēdami izdomāt, tagad ceļinieki iztērētos simts tūkstošus «noraks», šiko pāreju jaucot nost, un būvēs gājēju tiltu. Jau par daudz iespaidīgāku naudu. Uzreiz var pasacīt vienu – ja neierīkos barjeras, kas pāri tikt gribētājus atturēs no brauktuves šķērsošanas vismaz pārsimts metru garumā, iedzimtais slinkums liks cilvēkiem tāpat kā līdz šim slāt pāri ceļam, kur acis rāda, un tilts paliks stāvot kā vientuļš piemineklis.
