Iecavas pagastā ir deviņas mācību iestādes, no kurām tikai divas ir rajona izglītības pārvaldes pakļautībā.
Iecavas pagastā ir deviņas mācību iestādes, no kurām tikai divas ir rajona izglītības pārvaldes pakļautībā. Priekšsēdētājs Jānis Pelsis atzīst, ka tik daudz skolu uzturēt nav viegli: «Iestāžu optimizācija mums vēl priekšā.»
No pašvaldības budžeta gandrīz 80 procentu līdzekļu tiek atvēlēts izglītībai. Vienīgā skola, kas iekļaujas valstī noteiktajās izmaksās uz vienu audzēkni, ir Iecavas vidusskola, jo tajā mācās gandrīz tūkstotis audzēkņu un lielais bērnu skaits ļauj iztikt ar pieticīgāku summu. Savukārt mazajās pamatskolās – Zālītes un Dzimtmisas – viens audzēknis izmaksā krietni vairāk, tāpēc pašvaldībai jādomā, kā šo situāciju atrisināt. Priekšsēdētājs Jānis Pelsis skaidro, ka ar nākamo mācību gadu paredzēts slēgt Zālītes sākumskolu – jau patlaban no šā ciemata 48 skolēni ik dienu tiek vesti uz Iecavas vidusskolu. «Atbrīvotās telpas mēs atvēlēsim Zālītes speciālajai internātskolai,» skaidro pagasta priekšsēdētājs. Mazā pamatskola Dzimtmisā vēl varētu pastāvēt: «Kamēr būs skolēni, mēs centīsimies skolu saglabāt. Taču jāņem vērā, ka klases izvietotas vecā muižas ēkā. Tur nav normālas sporta zāles, arī datorklases nav. Patlaban apsveram dažādus variantus, kas varētu izglītību Iecavā padarīt lētāku.»
Vēl viens variants varētu būt mūzikas skolas nodošana privātās rokās un divu bērnudārzu – «Cālītis» un «Dartija» – reorganizācija. Tomēr tās ir tikai iespējas, kas vēl nopietni jāapsver.
Stabili strādāt un par bērnu skaitu sūdzēties nevar divas mācību iestādes – vidusskola, bērnudārzs «Cālītis» un sākumskola «Dartija», kas ir vienīgā iestāde rajonā, kur vēl darbojas diennakts grupiņas bērnudārza audzēkņiem.
«Cālīti» patlaban apmeklē gandrīz 200 bērnu vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem. Agrāk bērnudārzs bija Iecavas Putnu fabrikas īpašums, taču pēc likvidācijas tā no bērnudārza uzturēšanas atteicās. Liela daļa izdevumu bija jāsedz vecākiem. Daudzi to nespēja, tāpēc bērnu skaits strauji samazinājās – līdz 13 audzēkņiem. Tad pašvaldība paņēma bērnudārzu savā aprūpē. Bērnu skaits sāka palielināties, un nu jau vairākus gadus nemainīgi turas ap diviem simtiem. Vadītāja Ļubova Momota savukārt priecājas, ka demogrāfiskā situācija pagastā liecina par to, ka bērnu skaits nesamazināsies.
Lai piesaistītu vēl vairāk audzēkņu, pirmsskolas iestāde sākusi arī sešgadīgo bērnu apmācību: «Sākumā šis darbs bija uzticēts skolām, bet sapratām, ka spējam to izdarīt labāk – mēs izprotam sešgadnieku psiholoģiju. Darbā iesaistījām arī sociālās palīdzības centru, kas apzināja mājas bērnus, un mēs aicinājām viņus uz mācībām. Atsaucība ir, un bērni tiek labi sagatavoti mācībām skolā. Šogad no mūsu bērniem 44 sāks iet pirmajā klasē.»
