Šogad ziema nebija skopojusies ar salu un sniegu. Tā kā neesam ziemas prieku mīļotāji, esam iztikuši ar nelielām pastaigām. Tagad gaisā jau smaržo pavasaris un laiks nopietnāk izlocīt kājas, pabūt svaigā gaisā. Ņemam mugursomas, sasmērētās pusdienu sviestmaizes un dodamies ceļā. Šoreiz izvēle krīt uz deviņu pakalnu pilsētu – Talsiem. Laba ideja palūkoties uz pilsētu un tās apkārtni, jo Talsi apmeklēti tikai vasaras sezonās. Apskates iespēju šeit netrūkst. Deviņi pakalni ar skanīgiem nosaukumiem – Talsu pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns. Vieta, kuru daba apveltījusi ar skaistiem dabasskatiem.
Talsi pilsētas tiesības ieguvuši 1917. gadā. Pirmo reizi minēti 1231. gadā kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni par pāriešanu kristīgajā ticībā. Kurši katoļticībā nepārgāja – turpinot savas sentēvu reliģiskās tradīcijas. Sena amatnieku un sīktirgotāju pilsēta, kur kādreiz katrā mājā bija pa bodītei. Pilsētas vēsturiskais centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem.
Ķēniņkalns
Teika vēsta, ka te apbedīts kuršu ķēniņš un tauta aiz cieņas cepurēs un priekšautos nesusi zemi uz valdnieka atdusas vietu. Gar Ķēniņkalna pakāji stiepjas Fabrikas iela. Te darbojusies rūpnieka Eižena Majora ražotne, kas Talsus apgādāja ar elektrību, tādēļ arī iela ieguvusi šādu nosaukumu. Pakalna pakājē atrodas Kārļa Zemdegas skulptūra “Koklētājs” – jaunekļa tēls, kas pauž cilvēku tieksmi pēc brīvības un neatkarības. Tēlniekam skulptūra tika pasūtīta, jau brīvvalsts laikā savācot līdzekļus, bet dažādu vēsturisko notikumu dēļ ieceres mainījās. Tikai 1995. gadā tēlnieks Vilnis Titāns sāka īstenot projektu, un pieminekli atklāja 1996. gada 16. novembrī.
Uzkāpjam Ķēniņkalnā, lai paraudzītos uz vecpilsētu. Noejot lejā pa koka kāpnēm, nonākam Pilsētas laukumā pie Talsu Tautas nama, kas ir lielākā kultūras iestāde novadā. Tas uzcelts pašā vecpilsētas viducī par talsenieku saziedotiem līdzekļiem. Namā ierīkots Talsu novada Tūrisma informācijas centrs. Talsu Mākslas skolas fasādi rotā etnogrāfisks ornaments “Talsu saulīte”.
Tālāk dodamies uz Zvaigžņu ielu. Zvaigžņu ielā piestājam pie Heincu-Kupferu dzimtas atdusas vietas. Kupferu dzimtas kapsēta un kapliča ir arhitektūras piemineklis, tapusi no 1801. līdz 1806. gadam. Kārlis Ferdinands Kupfers un viņa brāļi Talsos bija slaveni ārsti, Kupferi bijuši viena no bagātākajām vācu ģimenēm.
Vecpilsēta
Pa Lielo ielu soļojam vecpilsētas virzienā, kas izvietojusies pauguru nogāzēs. Vienmēr mūs iedvesmojis pilsētas kalnainais reljefs, mazo ieliņu līkloči, ar akmens bruģi klātās ieliņas. Ielūkojamies daudzajos iekšpagalmos, kuros iespējams ieraudzīt senatnes pēdas (verandas, divstāvu malkas šķūnīši, ūdens pumpji). Apskatām vecos koka namus, kas saglabājuši savu izskatu kopš 19. un 20. gadsimta sākuma.
Stāvajā Baznīckalnā slejas balta mūra Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. Tā celta pēc hercoga Ketlera rīkojuma 1567. gadā. Gadsimtu gaitā dievnama arhitektūra papildinājusies ar romāņu un gotiskā stila iezīmēm. No 1996. gada līdz 1998. gadam atjaunots baznīcas dakstiņu jumta segums un torņa smaile, ko rotā lode, gailis un krusts. Baznīcā kalpojuši daudzi mācītāji. Viens no zināmākajiem mācītājiem, arī vijolnieks un komponists, ir Turlavā dzimušais Kārlis Ferdinands Amenda, tuvs komponista Ludviga van Bēthovena draugs. Lejup pa kāpnēm atgriežamies Lielajā ielā. Lielajā ielā 41 atrodas vēsturisks (romantisks) namiņš ar vējrādi, celts 1909. gadā, kas pazīstams ar nosaukumu Annas Bekers namiņš. Anna Bekers bija pirmā Talsu sieviete uzņēmēja, kura šeit bija atvērusi grāmatu tirgotavu. Tagad vēsturiskajā ēkā iekārtota Elitas Blumbahas mākslas galerija “Galerija Art”.
Talsu ezera promenāde
Talsu ezers (agrāk Martinelli ezers) atrodas pilsētas centrā (senajā daļā). Tā platība ir 3,6 hektāri, bet vidējais dziļums – 11,6 metri. Pa izbūvēto koka laipu apejam apkārt ezeram. Pastaigu vietas maršrutā izvietotas Latvijā un Talsos pazīstamu mākslinieku gleznu, grafiku un zīmējumu reprodukcijas. Vasarā Talsu ezeru rotā strūklaka, bet tagad tas vēl ledus skauts. Pie ezera promenādes apskatāms vides objekts “Latvijas saule”, tā autors un izveidotājs ir tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs. Vides objekts ir pulētā bronzā atveidota saule, kas uz saviem stariem tur Latviju. Staru gali veido gaismu simbolizējošu lodveida formu. Tā cilindriskā forma balstās uz granīta postamenta. Tēlnieka veidotais mākslas objekta “Latvijas saule” atlējums no bronzas tapis Ķīnā.
Uzkāpjam Talsu pilskalnā, agrāk sauktu par Klosterkalnu. Talsu pilskalns ar savu nocietinājumu sistēmu un augstajiem vaļņiem kādreiz bijis viens no lielākajiem Kursas pilskalniem. Lai uzkāptu pilskalnā, ir ierīkota taka ar kāpnēm. Tās gan nav ērtas, ir krietni nolietojušās, dēļi nolūzuši un satrunējuši, tomēr tas ir nieks, baudot brīnišķīgos skatus uz vecpilsētu.
Saules kalnā izbūvēta brīvdabas estrāde (Sauleskalna estrāde), kur skatītāju sēdvietas izkārtotas amfiteātra formā. Vasaras sezonā šeit notiek kultūras un atpūtas pasākumi.
Tā kā Talsu novada muzejs šobrīd apmeklētājiem slēgts, aplūkojam to no ārpuses. Tas ierīkots skaistā vēsturiskā ēkā, barona Georga fon Firka pilsētas mājā “Villa Hochheim” un atrodas vienā no Talsu pakalniem – Tiguļu kalnā. Ēka būvēta neoklasicisma stilā, ap to iekārtots neliels parks un dīķis. Pie dīķa uzstādīta mākslinieces Valdas Blunovas-Malējas Venēras skulptūra. Māksliniece bija viena no 20. gadsimta otrās puses māksliniekiem, kura piedalījās Talsu mākslas procesu veidošanā. Muzeja telpās iekārtots pirmais Klaunu muzejs Latvijā.
Mācītājmuiža
Talsu mācītājmuiža atrodas apmēram četrus kilometrus no pilsētas Laidzes pagastā. Braucam Šķēdes virzienā. Mācītājmāja celta 18. un 19. gadsimta mijā un ir Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašums. Vienstāva guļbūves ēka ar divslīpju jumtu. Mācītājmājā Kārlim Ferdinandam Amendam ierīkota piemiņas istaba. Amendas piemiņai novadpētnieks Juris Jansons izdevis grāmatu par mācītāja dzīvi, saistību ar Talsiem un draudzību ar komponistu Bēthovenu. Netālu no mācītājmuižas atrodas Amendas atdusas vieta. Lai nokļūtu līdz kapavietai, jāuziet stāvā paugurā. Plašā kapavieta apjozta ar sētu un lieliem koka vārtiem.
Kaut arī muzeji klātienes apmeklējumiem slēgti, esam pavadījuši brīnišķīgu dienu svaigā gaisā. Kurzemes pusē vēl apskatāms daudz dabas objektu, kas ikvienu ceļotāju var aizvest aizraujošā piedzīvojumā.
