Astoņpadsmitgadīgajai Diānai Krūmiņai enerģijas netrūkst. Viņa mācās Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 12. klasē, ir aktīva apvienībā “Brīvprātīgie Jelgavā”, jau īstenojusi divus projektus, kurus pieteikusi jauniešu iniciatīvu projektu konkursā “Jaunieši var!”. Diāna ir jauniešu lietu pārstāve Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Jaunatnes lietu konsultatīvajā komisijā, piedalās domes sēdēs un aizstāv jauniešu intereses. Pati ir izmantojusi gan Eiropas Solidaritātes korpusa, gan “Erasmus+” jauniešu apmaiņas projektu piedāvātās iespējas un tagad vēstī par tām saviem vienaudžiem. Diāna ar “Ziņām” dalās savā iedvesmojošajā pieredzē.
– Kā tev radās ierosme kļūt par brīvprātīgo?
Mans stāsts sākās ar to, ka 15 gadu vecumā es internetā ieraudzīju, ka ir iespējams kļūt par brīvprātīgo Dziesmu un deju svētkos, tas bija 2018. gadā. Lai gan nosacījums bija – tikai no 16 gadu vecuma, es pieteicos, jo ļoti vēlējos no aizkulisēm pieredzēt, kā norisinās šie grandiozie svētki. Es tiku pieņemta un biju ļoti priecīga par to. Tas bija mans pirmais atspēriena punkts, kad sāku iesaistīties kā brīvprātīgā pasākumos vai sabiedrībā nozīmīgās aktivitātēs. Pēc tam kā brīvprātīgā iesaistījos arī pāris mazākos pasākumos, kas notika Jelgavā, bet toreiz es vēl nezināju, ka ir apvienība “Brīvprātīgie Jelgavā”, kur var palīdzēt gan dažādos darbos, gan pasākumos, sporta spēlēs un citur.
– Kā uzzināji par apvienību “Brīvprātīgie Jelgavā”?
Pagājušajā vasarā es strādāju pašvaldības organizētajā skolēnu vasaras darbā bijušajā “Jundas” ēkā, un tur mans kolēģis bija Jelgavas jaunatnes lietu speciālists, brīvprātīgo koordinators Oskars Šulcs. No viņa arī uzzināju, ka ir iespējams kļūt par brīvprātīgo un aktīvi iesaistīties dažādos pasākumos. Uzzināju, ka katru gadu tiek rīkots jauniešu iniciatīvu konkurss “Jaunieši var!”, kur var pieteikt savu ideju, lai uzlabotu pilsētvidi, infrastruktūru vai iedzīvotāju veselību, radīt jaunas aktivitātes. Ja ideja tiek apstiprināta, tad tā tiek finansēta līdz pat 350 eiro apmērā. Tas mani ļoti ieinteresēja. Uzreiz nākamajā dienā es piereģistrējos, aizpildīju pieteikuma anketu, lai kļūtu par brīvprātīgo Jelgavā. Iesaistījos ar lielu enerģiju, un gala rezultātā pati uzrakstīju divus projektus, kas tika apstiprināti. Viens no tiem bija ciguna nodarbības – noorganizēju trīs nodarbību ciklu, kas norisinājās šajā vasarā Gubernatora saliņā. Otrs projekts ir apzinātības trenera Anša Jurģa Stabinģa lekcija.
– Cik grūti un laikietilpīgi ir uzrakstīt projektu jauniešu iniciatīvu konkursā “Jaunieši var!”?
Biju pārsteigta par to, cik tas ir viegli, jo jaunatnes lietu pārstāvji ļoti palīdz, patiesībā tas ir pāris stundu jautājums. Tev ir jāzina sava ideja, savs mērķis, kas ir tavi realizācijas kanāli un kā tu informēsi sabiedrību par šo ideju. Iestrādes ir gatavas, autoram vienkārši jāaizpilda informācija un jāpamato. Ja ideja ir, ja esi apspriedies ar citiem jauniešiem un arī viņiem šī tēma liekas aktuāla, tad ej uz Jelgavas Jauniešu centru un īsteno to!
– Pastāsti vairāk par saviem projektiem. Kāpēc tieši ciguna nodarbības, un kas varēja tās apmeklēt? Kāda ir apzinātības trenera lekcijas tēma?
Ar cigunu iepazinos neilgi pirms attālinātā procesa, kas bija 2020. gada martā, – es centos atrast dažādus veidus, kā uzlabot savu veselību. Ciguns ir sena austrumu vingrošanas māksla, kas nāk no Ķīnas. Es biju ieinteresēta, tāpēc izmēģināju, un, redzot, ka tas manā dzīvē veicina pozitīvas pārmaiņas, iedomājos, ka arī citiem jauniešiem tas varētu palīdzēt pēc Covid, laikā, kad daudzi ir saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, šķēršļiem, mentālās veselības problēmām saistībā ar skolu, izolāciju un citām dzīves jomām. Cigunu es uzaicināju vadīt ciguna instruktori Kadriju Beiroti, pie kuras iepriekš biju apmeklējusi nodarbības. Arī pati tajās piedalījos, vienlaicīgi uzmanot, ka tiek ievēroti visi epidemioloģiskie nosacījumi, distance.
Otra projekta koncepts ir saruna ar apzinātības treneri, kouču Ansi Jurģi Stabinģi skolēniem manā vecumā, lai gan iniciatīvas mērķauditorija ir tieši jaunieši, kas ir līdz 25 gadiem, ne tikai pusaudži. Plānotās sarunas tēma – kā mobilizēties, kā būt elastīgam šajā pārmaiņu laikā. Mēs dzīvojam konstantā pārmaiņu periodā. Vienīgais, kas ir nemainīgs, ir tas, ka viss ir mainīgs. Mums ir jāsaprot, kā pielāgoties šim laikam un to apzināties. Ja mēs cenšamies pretoties tam, kas notiek dabiski, pašiem nākas ciest – tas ir tāds iekšējais konflikts.
– Tu esi piemērs tam, ka jauniešiem Jelgavā ir visas iespējas realizēt savas idejas.
10. klasē aktīvi darbojos Spīdolas skolas parlamentā, kur redzēju to struktūru no iekšienes, kā skolēni var līdzdarboties skolas vides maiņā, iesaistīties tās uzlabošanā. Jā, mūsu rokās ir to izdarīt, ietekmēt procesus, ja izrādām iniciatīvu un meklējam informāciju. Šajā laikmetā ir tik daudz informācijas, ka iespēja palaist garām svarīgo ir liela. Reizēm mēs nemaz neuzzinām par tām iespējām, kas Jelgavā ir jauniešiem, tāpēc ir ļoti svarīgi komunicēt, meklēt, interesēties, tad arvien vairāk durvis paveras vaļā. Tagad piedalos Jelgavas pašvaldības domes sēdēs, esmu jauniešu pārstāve Jaunatnes lietu komisijā.
– Kādi ir tavi kā jauniešu pārstāves pienākumi Jelgavas domē?
Līdz šim domes sēdēs, kur tiek lemts arī par jauniešiem aktuālām tēmām, piedalījās tikai pieaugušie, bet, sākot no šī gada, nolemts, ka nepieciešams iesaistīt diskusijās arī pašus jauniešus, kas ir loģiski. Vēl ir pārstāvis no Latvijas Lauksaimniecības universitātes studējošo pašpārvaldes un arī no Jelgavas skolēnu domes, piesaistītas vēl citas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv jauniešu intereses. Šajās domes sēdēs galvenais mērķis ir uzzināt jauniešu tiešo, atgriezenisko saiti, piemēram, kādu dokumentu izstrādes procesā, kas saistīts ar jauniešiem. Es izsaku savus priekšlikumus un papildinājumus kvalitatīvu pasākumu izveidei, kas mērķgrupai dotu pēc iespējas vairāk. Pašlaik strādājam pie Jelgavas valstspilsētas jaunatnes politikas rīcības plāna 2022. –2027. gadam, tas tiks apstiprināts gada beigās. Arī veidojam jauniešu forumu, kas šogad būs novembra beigās. Foruma tēma – uzņēmējdarbība, un tas ir aktuāli arī man, jo gan pamatskolā, gan vidusskolā esmu veidojusi savu skolēnu mācību uzņēmumu un saistībā ar to piedalījusies dažādos valsts mēroga konkursos.
– Vai vēlies savu nākotni saistīt ar uzņēmējdarbību?
Man vispār patīk izmantot iespējas. Šovasar es piedalījos nedēļu ilgā līderības programmā, ko rīko “Baltic–American Freedom Foundation”. Pasākuma galvenā tēma bija dizaina domāšana, kas ir viens modelis, kā domāt saistībā ar biznesa ideju radīšanu un uzņēmējdarbību. Ne tikai mācījāmies, kā veidot savu uzņēmumu, bet katru dienu notika cita veida praktiskā nodarbība – meditācija, joga, ciguns, arī elpošanas vingrinājumi. Ja es paskatos iepriekšējā pieredzē, kādreiz izglītojošie semināri bija tikai lekciju formātā, bet šobrīd var novērot tendenci, ka vairāk tiek domāts par prāta un ķermeņa savienošanu, lai viss būtu harmonijā. Konferences vadītāji, veiksmīgi un jau daudz savā karjerā sasnieguši biznesa cilvēki, atzina, ka paši ir ieviesuši ikdienas praksē šādas mazas aktivitātes, lai labāk spētu pieņemt dažādus lēmumus un efektīvāk sasniegtu savus mērķus.
– Vai esi piedalījusies vēl kādos starptautiskos projektos?
Jā, tas ir vēl viens veiksmīgs stāsts. Jaunatnes lietu speciālists Oskars mani iepazīstināja, ka brīvprātīgo projekti notiek ne tikai lokālā un valsts līmenī, bet arī starptautiski. Aizbraucu divu mēnešu brīvprātīgajā darbā uz Horvātiju, ko līdzfinansē Eiropas Solidaritātes korpuss. Tā bija lieliska pieredze! Es Bračas salā rekonstruēju vēsturiskas koka laivas, strādāju kuģu būvētavā, kas noteikti bija kas pilnīgi jauns manā dzīvē, neordinārs un deva plašu perspektīvu dažādām dzīves sfērām. Arī ļāva iepazīt cilvēkus no multikulturālas vides. Iesaku katram padomāt par šādu iespēju – izmēģināt sevi kaut kur ārzemēs. Eiropas jaunatnes portāla mājaslapā ir iespējams atrast informāciju par tāda veida projektiem. Arī sociālajos tīklos ir daudz dažādu nevalstisko organizāciju, kas piedāvā šādas iespējas – braukt un piedzīvot. Jāpiebilst, ka Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgajos projektos tiek apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās, nodrošināta kabatas nauda. Tā ka to izmēģināt var cilvēki no dažādām sociālā līmeņa grupām. Projekta nosacījumos teikts, ka, atgriežoties mājās, ir jādod atgriezeniskā saite – jāuzraksta savs pieredzes stāsts, jāinformē par to citi. Par Bračas salas projektu es stāstu savā skolā, klases stundās dalos ar piedzīvoto, mudinu cilvēkus izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas Solidaritātes korpuss, jo arī turpmākajos gados būs plašas iespējas iesaistīties. Manu pieredzes stāstu par Horvātiju var izlasīt “Radi vidi pats” mājaslapā, kur es diezgan emocionāli no cilvēciskā aspekta aprakstīju plašāk, kā man tur gāja.
Un otra iespēja ir “Erasmus+” jauniešu apmaiņas projekti, kas ir īsāki, vienu divas nedēļu gari un notiek ļoti bieži. Tie ir blīvi koncentrēti uz vienu tēmu, atbrauc četru līdz sešu valstu pārstāvji un apspriež attiecīgo projekta tēmu, kas veicina to, ka tu arī līdzdarbojies Eiropas līmenī kāda lēmuma pieņemšanā, pēc tam atved mājās jaunas idejas un veicini domu apmaiņu starp jauniem cilvēkiem. Pati arī aizbraucu jauniešu apmaiņas īsajā projektiņā par līderības tēmu, kas notika Polijā. Uz to arī mudināju pieteikties savus draugus.
– Vai ir kādas problēmas, kuras esi identificējusi saistībā ar jauniešu iespējām Jelgavā?
Kad uzzināju, ka ir iespēja rakstīt projektu un iegūt finansējumu tā realizācijai, domāju – kāpēc es agrāk to neuzzināju. Tā arī ir tā problēma – nav vienotas sistēmas, kur vienkopus uzzināt visas aktualitātes, piedāvājumus, kas varētu būt saistoši Jelgavas jauniešiem, arī informāciju par starptautiskajiem projektiem. Ir atsevišķas organizācijas, bet viss ir izmētāts sociālajos tīklos. Manuprāt, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, kā un vai tiek nodota informācija skolēniem, jauniešiem par iespējām, ko var izmantot.
– Tavs novēlējums vienaudžiem?
Noteikti katram cilvēkam ir jāizmanto iespējas un jākāpj ārā no savas komforta zonas! Tas, protams, skan ļoti klišejiski un filozofiski, bet tā ir taisnība. Cilvēki ārā, pasaulē, ir ļoti draudzīgi un atvērti, un tas ir tik vērtīgi – iepazīt citus cilvēkus, jo mēs jau nezinām to, ko mēs nezinām, un tas iedvesmo mācīties vēl, uzzināt vēl, palīdzēt sev un apkārtējiem. Viss ir iespējams!
Brīvprātīgā darba mērķis ir sniegt ieguldījumu sabiedrības kopējā labumā, vienlaicīgi gūstot nozīmīgu pieredzi, kas veicina personības izaugsmi. Tas tiek veikts bez finansiālas ieinteresētības.
Brīvprātīgais darbs Jelgavā tiek organizēts no 2012. gada. Šo darbu koordinē Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvalde. Jelgavā reģistrēti vairāk nekā 300 brīvprātīgo.
Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir dot jauniešiem iespēju veidot iekļaujošāku sabiedrību, sniedzot palīdzību neaizsargātākajiem un pārvarot sabiedrības izaicinājumus. Tas piedāvā pozitīvu un iedvesmojošu pieredzi jauniešiem, kuri vēlas palīdzēt, mācīties un pilnveidoties. Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba aktivitātēs var piedalīties 18–30 gadu veci jaunieši.
Programma “Erasmus+” atbalsta jauniešu neformālo mācību mobilitāti jauniešu apmaiņas veidā, lai iesaistītu jauniešus un sniegtu viņiem iespējas kļūt par aktīviem pilsoņiem, veidot viņu saikni ar Eiropas projektu un palīdzēt apgūt un attīstīt kompetences savai dzīvei un profesionālajai nākotnei.
