Naftas bāze neatsākšot darbu, pirms nebūs noskaidrots, kāpēc triju nedēļu laikā jau otro reizi sprāga poļu degvielas autopārvadātāju cisterna
Lai noskaidrotu eksplozijas cēloņus, uz nenoteiktu laiku uzņēmums «Danfort» ir apturējis degvielas uzpildīšanu paaugstinātas bīstamības objektā Jelgavas Naftas bāzē, kur pirmdien un arī 19. augustā notika ugunsgrēks. Abos gadījumos cieta poļu degvielas autovedējs un tā šoferis, kā arī naftas bāzes degvielas uzpildes estakādes aprīkojums.
Sprādzienu, ko pirmdienas rītā apmēram stundas ceturksni pēc desmitiem dzirdēja drīz pēc tam notikuma vietā sanākušie Aviācijas un tai tuvējo ielu iedzīvotāji, pēc vairāku lietpratēju atzinuma, visticamāk, radīja benzīna tvaiki. Tie izplūda no autovedēja cisternas, kas estakādē tika piepildīta ar jaunu kravu – dīzeļdegvielu. «Apmēram divas minūtes pirms eksplozijas no degvielas cisternas analīžu paraugu noņēma naftas bāzes laborante. Ja viņa sprādziena brīdī atrastos līdzās, varēja būt cilvēku upuri,» «Ziņām» stāsta kāds notikuma aculiecinieks. Viņš piebilst, ka varonīgi darbojies poļu šoferis, kurš mēģinājis degošo cisternu atāķēt un glābt automašīnu. Taču kolēģi viņu atturējuši, jo kuru katru brīdi tā varējusi aizdegties un pat eksplodēt. Šoferis guva apmēram piecu procentu ķermeņa – lielākoties uz muguras – apdegumu. Saņēmis Jelgavas slimnīcas mediķu palīdzību, viņš drīz vien paša spēkiem atgriezās notikuma vietā, ārstiem solot turpināt ārstēšanos dzimtenē.
Estakādē uzpildījās
divi autovedēji
Aculiecinieks stāsta, ka ugunsgrēkā lielākās liesmas radīja degviela, kas izlija zemē no kravas uzpildes ierīces. Tā savukārt bijusi ievietota citā estakādē blakus stāvoša poļu degvielas vedēja cisternā. Tā šoferis nekavējoties pēc sprādziena, salaužot kravas uzpildes iekārtu, ar savu auto nobrauca no estakādes, taču degviela no salauztās iekārtas vēl turpināja līt zemē. Liecinieks novērojis, ka naftas bāzes darbinieki un šoferi, izmantojot vietējos dzēšamos aparātus, centušies liesmas apdzēst, taču viņu tehniskās iespējas bijušas niecīgas. Tālāku ugunsgrēka izplatīšanos, tostarp autovedēja pilnīgu sadegšanu, novērsa Jelgavas ugunsdzēsēji, kas notikuma vietā ieradās pēc piecām minūtēm.
Poļus redz bieži
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona vadītāja vietnieks Andrejs Mihailovs stāsta, ka atbilstoši drošības noteikumiem naftas bāzē dīzeļdegvielas rezervuāri atrodas apmēram 150 – 200 metru no uzpildes estakādes, tādēļ tos ugunsgrēks neskāra. Dzēšanā piedalījās divdesmit ugunsdzēsēju, tika izmantotas arī kāpnes, no kurām, kā novēroja «Ziņas», tika dzēsts uzliesmojušais estakādes jumts 150 kvadrātmetru platībā. Pāris kvadrātmetru platībā tas aizdegās arī 19. augustā, kad tajā pašā vietā notika līdzīgs, bet krietni mazāks ugunsgrēks. Tad gan vairāk cieta degvielas vedēja šoferis, kurš sprādziena brīdī atradās cisternas augšā pie lūkas.
SIA «Danfort» pārstāve stāsta, ka uzņēmums Jelgavas Naftas bāzē saimnieko no 2004. gada. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās datu bāzes «Lursoft» ziņām no šā laika firmai mainījies īpašnieks – to no ASV kompānijas «Finetrade LLC» pārņēmis rīdzinieks 1958. gadā dzimušais Eduards Firjans, kas uzņēmumā ieguldījis 200 tūkstošus latu.
Tieši Jelgavas Naftas bāzē dīzeļdegviela tiek pārlieta no dzelzceļa auto cisternās. Uzņēmums pats ir nolīdzis ekspertus, kas pēta abu ugunsgrēku cēloņus, jo bez to novēršanas degvielas pārliešana netikšot turpināta. Uzņēmuma pārstāve neatklāj, cik lielā apjomā dīzeļdegvielu Jelgavā uzpilda poļu autovedēji. Taču apkārtējie iedzīvotāji tos pa piecām un vairāk autocisternām redzot vai katru nedēļu.
Iepriekš cisternā veda benzīnu
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms, kurš arī iesaistījies avārijas izpētē, spriež: «Notikušajā ir daudz mistikas, neskaidrību, taču mani dara uzmanīgu četras lietas. Pirmkārt, abos gadījumos iepriekšējā krava poļu vedējiem bija benzīns, ko pilnībā iztukšot no cisternas nav iespējams. Tātad Jelgavas Naftas bāzē, uzpildot cisternu ar dīzeļdegvielu pie estakādes, ļoti iespējams, no tās lūkas izplatījās benzīna tvaiki. Otrkārt, abas reizes eksplozija notika autocisternas augšā pie lūkām. Treškārt, abos gadījumos sprādziens notika brīdī, kad cisterna bija gandrīz piepildīta (pirmdien bija iepildīts vairāk nekā 18 kubikmetru – red.). Ceturtkārt, visas elektroiekārtas estakādē ir sazemētas un nekādai statiskajai strāvai nevajadzētu būt. Taču abos gadījumos šoferiem līdzi bija mobilais telefons, kas var radīt dzirksteli. 19. augustā tas atradās šoferim kabatā, bet pirmdien – automašīnas kabīnē. Bija arī vējš.» V.Dūmam savādi šķiet tas, ka naftas bāzes Jelgavā darbojas jau vairāk nekā četrdesmit gadu, bet agrāk nekas līdzīgs nav gadījies.
Zināms, ka, izplatoties benzīna tvaikiem, pietiek ar kaut niecīgu, piemēram, mobilā telefona radītu, elektrodzirksteli, lai rastos eksplozija. Saistībā ar degvielas uzpildīšanu Latvijā lielākais ugunsgrēks notika 1985. gadā Ventspils ostā, kur uzsprāga tankers «Ludvigs Svoboda». Toreiz tā arī palika īsti nenoskaidrots, kas radīja eksploziju izraisošo dzirksteli. ◆
SIA «Danfort»
Nodarbojas ar šķidrā, cietā un gāzveida kurināmā vairumtirgošanu
Apgrozot 2012. gadā 50,4 miljonus latu, pēc šā rādītāja ir otrais lielākais uzņēmums Jelgavā
Peļņa 2012. gadā – 272 tūkstoši latu
Strādā 29 darbinieki
Valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks kopš 2004. gada – Eduards Firjans, valdes loceklis – Antons Pivņuks
AVOTS: «Lursoft»
