Laikam ir kāda daļa patiesības sensenajā teicienā, ka tautas priekšstāvji ir tieši tādi, kādus tauta ir pelnījusi.
Laikam ir kāda daļa patiesības sensenajā teicienā, ka tautas priekšstāvji ir tieši tādi, kādus tauta ir pelnījusi. Ar nelielu piebildi, ka notiek atklātas, godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, pirms kurām visiem kandidātiem ir bijušas vienlīdzīgas iespējas paust savus uzskatus un nodarboties ar politisko reklāmu. Baltkrievijā, kuras turpmākais liktenis lielā mērā «automātiski» tika izlemts svētdienas prezidenta vēlēšanās, runāt par šādām vēlēšanām laikam nav pamata.
Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pirmdien publicētajā oficiālajā ziņojumā atzīst, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarējis līdzšinējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, «nav atbildušas starptautiskajiem demokrātiskajiem standartiem». Šķiet, pat īsti neiedziļinoties EDSO paziņojumā, Lukašenko nav kavējies ar līdz apnikumam «atstrādātu» padomjlaiku stiķi – draudot izraidīt no Baltkrievijas kā spiegu EDSO misijas vadītāju. Kaut gan tieši EDSO vēlas novērst Baltkrievijas izolāciju, nepasludinot vēlēšanu rezultātus par nelikumīgiem. «Valsts izolēšana nav Baltkrievijas tautas interesēs, un tā neveicinās demokrātiskas attīstības nostiprināšanos,» EDSO atzīst savā ziņojumā. Vai to sapratīs Lukašenko propagandas mašīnas piežmiegtā Baltkrievijas sabiedrība – tas ir neatbildēts jautājums.
Var, protams, pārmest starptautiskajām organizācijām un Rietumu demokrātijas valstīm minstināšanos ar vēlēšanu rezultātu pasludināšanu par nelikumīgiem, taču, ir jāsaprot, ka, tikai neizolējot Baltkrieviju no demokrātisko Eiropas valstu sabiedrības, ir cerības uz demokrātijas attīstību arī Baltkrievijā, kuras lielākā un sāpīgākā problēma (it īpaši tagad, pēc prezidenta vēlēšanām) ir un paliek Aleksandrs Lukašenko.
Pats Baltkrievijas prezidents cita starpā ir paziņojis, ka viņam nerūp starptautiska vēlēšanu rezultātu atzīšana, galvenais esot Baltkrievijas likumdošanas normu ievērošana. Tad jājautā, kas tie par dīvainiem likumiem, saskaņā ar kuriem Baltkrievijā svētdienas vakarā tika atslēgti vairāku prezidenta vēlēšanu novērotāju un žurnālistu tālruņi, kā ziņoja «Interfax». Tie pēc pulksten 20 nedarbojās pilsoniskās iniciatīvas grupas «Neatkarīgā novērošana» preses centros Minskā un Gomeļā, kā arī tiesību aizsardzības organizācijas «Pavasaris» Minskas birojā. Telefoni klusēja arī organizācijā, kas nodarbojās ar balsu paralēlu pārskaitīšanu Grodņā, un bija atslēgti minētās iniciatīvas grupas mājas telefoni. Daļēji nedarbojās iniciatīvas grupas tālruņi Mogiļevā. Tos, šķiet, nevar dēvēt citādi kā par džungļu likumiem. Tāpat kā Lukašenko režīmam nevēlamo cilvēku «pazušana» un runas par «nāves eskadrona» aktivitātēm Latvijas dienvidaustrumu kaimiņvalstī.
Pat pieņemot, ka vēlēšanas Baltkrievijā noritējušas puslīdz godīgi, Lukašenko priekšvēlēšanu aģitācijas acīmredzamais pārsvars un cenzūra opozīcijas presē nodrošināja atkārtotu Lukašenko «ievēlēšanu», ko veicināja visas Baltkrievijas informācijas telpas pakļaušana līdzšinējā prezidenta vēlēšanu kampaņai. Tas mazliet atgādina padomjlaiku anekdotisko aicinājumu lidot ar «Aeroflotes» lidmašīnām, uz ko viens otrs asprātīgāks PSRS pilsonis mēdz atjokot: «a čem že jesčo ļetacj?» (ar ko gan citu lidot?). Tāpat arī Baltkrievijā. Par kuru citu balsot?
Lukašenko priekšvēlēšanu kampaņas mērogus raksturo arī Baltrievijas pilsoņu, kas ir Latvijas iedzīvotāji, balsojumi svētdienas vēlēšanās. Latgalē dzīvojošie par Lukašenko «atdevuši» 69,75% balsu par līdzšinējo Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko – tā aģentūru LETA informējis Baltkrievijas ģenerālkonsulāta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Konskis.
Acīmredzams, ka, «neuzvarot» informatīvo karu Baltkrievijā, demokrātijas atbalstītāji nekad neredzēs tās attīstību šajā valstī. Ko tas nozīmē Latvijai, par to var spriest pēc Lukašenko paziņojuma īsi pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu pasludināšanas. Proti, Lukašenko labprāt redzētu Krievijas un Baltkrievijas savienībai pievienojamies arī pārējās NVS valstis un… Baltijas valstis. Baltkrievijas prezidenta plāni ir visai tālejoši. Cik daudz no viņa sacītā tiks realizēts darbos?
Šis ir īstais brīdis, kad Latvijai būtu pienācīgi jāizvērtē sava nostāja pret Baltkrieviju, kas ir stingri nostājusies uz totalitārisma takas. Pēc Slobodana Miloševiča apcietināšanas Lukašenko ir pārņēmis godpilno pēdējā Eiropas diktatora titulu. Vai kārtējo reizi ekonomiskie apsvērumi ņems virsroku pār veselo saprātu un politiskajiem motīviem? Atmiņas ilgums ir sirdsapziņu visai raksturojošs kritērijs.
