Jūs gribat lielāku algu? Un pensiju? Laikam neatrast cilvēku, kurš uz šiem jautājumiem atbildēs noraidoši.
Jūs gribat lielāku algu? Un pensiju? Laikam neatrast cilvēku, kurš uz šiem jautājumiem atbildēs noraidoši. Nav vēl dzimis tik racionāli domājošs cilvēks, kurš no laba prāta atteiksies no materiāla labuma naudas izteiksmē, turklāt, ja arī pats ir pārliecināts, ka to godam nopelnījis. Tāpēc tagadējais aicinājums doties parakstīties par grozījumiem Pensiju likumā ir loģisks un, ticamākais, atradīs daudzas dzirdīgas ausis. Piekritīsiet, lielas pensionāru daļas stāvoklis ir nožēlojams. Tajā pašā laikā situācija ar pensijām, valsts finanšu stāvokli un galu galā arī parakstīšanos nav viennozīmīgi vērtējama.
Pirmkārt, parakstu vākšanas iniciatori “Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij” līdz šim atstājusi gana divdomīgu iespaidu. Sākot ar tās dibinātājiem – valsts ne pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem – un beidzot ar aizdomīgi fikso uzskatu maiņu no pārliecinātiem kapitālistiem līdz kvēliem sociālistiem. Otrkārt, finanšu ekspertu un valdības sacītajā, ka likuma grozījumi ir populistiski un sagraus uz nākotni orientēto pensiju sistēmu, ir vērts ieklausīties. Treškārt, līdz šim nav dzirdēti konstitucionālo tiesību speciālistu argumenti, kas paskaidrotu – grozījumi likumā par pensijām ir vai nav iejaukšanās valsts budžeta likumā. Tas, kā zināms, nav pieļaujams nedz ar parakstu vākšanas kampaņu, nedz referenduma ceļā.
Kādai šādā situācijā jābūt pilsoniskas sabiedrības locekļa rīcībai? Grūti teikt. Gluži vai kā latviešu pasakās: iesi pa labi (neliksies ne zinis) – liela daļa vecākās paaudzes paliks trūkumā, iesi pa kreisi (parakstīsies) – nolēmēsi visas pārējās paaudzes. Visticamāk, par šiem grozījumiem parakstīties mudinās pilsoņu viedoklis par valsts varas pārstāvju līdzšinējo attieksmi pret pensionāriem.
