«Prezidentei skan «Dar’ man, tēvis, pastaliņas»» (2. jūlijs). «Spīgo» koriste: Mūsu diriģente Līga ir vislabākā! Pateicoties viņai, mēs to visu esam sasniegušas! Paldies Līgai!
“Prezidentei skan “Dar” man, tēvis, pastaliņas”” (2. jūlijs)
“Spīgo” koriste: Mūsu diriģente Līga ir vislabākā! Pateicoties viņai, mēs to visu esam sasniegušas! Paldies Līgai!
Koriste: Prieks, ka Celmu dzimta strādā tik radoši, jo sasniegtais un padarītais mūs visus ļoti iepriecina un iedvesmo. Tas rada mūsos vēl lielāku apņemšanos un sparu dziedāt koros. No sirds apsveicu un vēlu panākumus gan diriģentiem, gan koristiem. Liels paldies par jaukajām emocijām.
mamma: Milzīgs paldies skolotājām par mūsu bērnu aizvešanu līdz lielajiem panākumiem un balvām Somijā, Igaunijā un Latvijā! Pateicoties jums, skolotājas, meitenes dzied ar prieku un no sirds. Tāpēc arī ir tādi rezultāti. Tā turpināt!
“Spīgo koriste 2”: Skolotāja Celma ir pati foršākā skolotāja. Viņa ļoti centās, un mēs kopīgi to izdarījām!
“Politiķi, ko nu?” (5. jūlijs)
Ceļotājs: Laiks dibināt pensionāru partiju, kas Saeimā iegūs 25 balsis un sakārtos pensijas tā, lai cilvēkiem nav jāiztiek ar 15 santīmiem dienā. Tikai jāatceras, ka pensiju sakārtošana attiecas uz vientuļajiem pensionāriem, jo viņiem nav, kas palīdz, bet tiem, kuriem ir bērni, taču var palīdzēt (lasi: uzturēt) viņi, lai vecākiem nebūtu jāmirst badā.
Sofija: Nemirstam, jau nemirstam badā, bet kāpēc mums, saņemot to nabaga pensiju, tik vien ir kā maizi un paniņas nopirkt? Kāpēc mēs, pensionāri, nevaram tāpat kā vecās vācietes smuki uzvilkt garās baltās bikses un “špacierēt” pa Bonnas, Berlīnes un Minhenes “štrāsēm”? Kāpēc, lielāko mūža daļu nostrādājot, mums ir tik maza pensija un ne uz ko lielāku nav cerības? Varētu padomāt, ka ieguldītais darbs bijis vergturu laikā kādā Brazīlijas cukurniedru plantācijā…
Kriksis: Ceļotāj, kāpēc tu domā, ka visu pensionāru bērni ir labi situēti? Ne visi saņem pat tik, cik viņu vecāki, pensionāri, kas nereti ir spiesti palīdzēt saviem bērniem.
Sancis: Būtu jau labi, ja bērni varētu nopelnīt tik, lai spētu uzturēt vecākus. Diemžēl realitātē ir otrādi – vecāki no savām pensijām mēģina skolot bērnus, jo bez labas izglītības var strādāt tikai “svecēs” un līdzīgās iestādēs. Par tur nopelnītajām algām var tikai nomaksāt dzīvokli. Veiksmes gadījumā, kamēr mums valstī būs tikai tirdzniecība, bet nebūs ražošanas, kamēr mācības vismaz daļēji netiks finansētas no valsts, labāk nekļūs.
Inga: Ne jau visas vācu pensionāres saņem tādu pensiju, ka var “špacierēt” pa Bonnu un citām zemēm. Arī tur ir dažādi pensionāri.
