Pasniedzējiem pašiem jāgādā un jātulko mācību materiāli.
Pasniedzējiem pašiem jāgādā un jātulko mācību materiāli
Uzklausot profesionālo izglītības iestāžu un sociālo partneru viedokļus, top jaunā likuma koncepcija, kas paredz nopietni pilnveidot profesionālās izglītības sistēmu, kurā patlaban valstī iesaistīti 30 000 audzēkņu.
Jaunā Profesionālās izglītības likuma pamatnostādnes bija svarīgākais diskusiju temats nesen notikušajā arodskolu direktoru seminārā, kurā dalībnieki pārsprieda profesionālās izglītības programmas, to akreditāciju un licencēšanu, kvalifikācijas eksāmenus un citus jautājumus.
Izglītības iestāžu vadītāji bija vienisprātis, ka svarīgi panākt, lai visi audzēkņi, kas sākuši apgūt kādu profesionālās izglītības programmu, mācības arī pabeigtu. Statistika rāda, ka tiek atskaitīti ap 14 procentu izglītojamo, kas liecina, ka jaunieši bieži vien neapzinās savas intereses, prasmes un nespēj pieņemt motivētu lēmumu izglītības un profesijas izvēlē. Audzēkņiem trūkst informācijas par situāciju darba tirgū, par potenciālajām darbavietām un apstākļiem – pēc arodskolas beigšanas savā profesijā vēlas strādāt aptuveni 60 procentu jauniešu.
Jāuzņemas lielāka atbildība
“Par to, ka profesionālās izglītības sistēma jāpilnveido, ir vienisprātis visas ieinteresētās puses – valsts, pašvaldības, darba devēji. Nopietnākas diskusijas ir par veidu, kā to izdarīt,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts. Viņš pārliecināts, ka darba devējiem būtu skaidri jādefinē sava nostāja, uzņemoties lielāku atbildību jauno speciālistu praktiskā sagatavošanā. “Patlaban situācija prasa kvalitatīvi jaunu pieeju, lai darba tirgū ienāktu zinoši, sagatavoti un darbam motivēti speciālisti. Nevar neņemt vērā arī darba devēju vēlmi iegūt valsts atbalstu šā uzdevuma risināšanā, piemēram, tieša finansējuma vai nodokļu atlaižu veidā,” atzīst G.Krusts.
Diplomam jākļūst svarīgam
Arī Jelgavas Amatu vidusskolas pedagogi atzīst, ka nepieciešams pilnveidot profesionālās izglītības sistēmu.
“Vajadzētu sakārtot dokumentāciju, lai darba devējs būtu ieinteresēts saņemt izglītotu audzēkni, nevis cilvēku bez pienācīga diploma, kas iegūts vairāku gadu, nevis dažu mēnešu laikā,” pārliecināta izglītības iestādes pavāru metodiskās komisijas vadītāja Aina Tāluma. Savukārt kolēģe Gunta Briede, kas vada konditoru metodisko apvienību, iesaka izveidot īpašus profesiju centrus, kur speciālisti sniegtu konsultācijas un palīdzību mācību metodikā. “Netiek novērtēts praktiķu potenciāls, kas labi orientējas savā profesijā,” viņa pauž.
Pedagogus arī satrauc fakts, ka viņiem netiek maksāts par stundu sagatavošanu, kas nereti ieilgst līdz vēlai vakara stundai. To kavē arī ievērojamais mācību grāmatu trūkums latviešu valodā speciālajos priekšmetos. Pasniedzējiem materiāli jātulko no krievu, angļu un citām valodām. “Ņemam žurnālus, kas galvenokārt izdoti Maskavā, sēžam un tulkojam. Ļoti mokāmies, un ne tikai mēs, bet arodskolas visā valstī,” atklāj Amatu vidusskolas frizieru pasniedzēja Olga Panfjorova.
