Izglītības un zinātnes ministrija sarīkojusi diskusiju par skolēnu formas tērpu ieviešanu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarīkojusi diskusiju par skolēnu formas tērpu ieviešanu. Jelgavas Izglītības pārvaldes un skolu direktori spriež, ka ar laiku pakāpeniski tās varētu nēsāt arī mūsu mācību iestādēs.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse skolas formu vērtē pozitīvi: “Tas noteikti būtu arī veselīgāk, meitenes nestaigātu plikiem vēderiem.” Viņa stāsta, ka mācību iestādē veiktas aptaujas par šo tēmu un bērni nav negatīvi noskaņoti, bet baidās tikt ietērpti “nemodernos maisos”. Arī vecāki interesējušies par skolas formām, bet I.Vilkārse atklāj, tas tomēr ir dārgi, jo nepieciešami vairāku sezonu tērpi.
Savukārt K.Boldiševics vērtē, ka pirmkārt skolās būtu jānosaka, kā nevajadzētu ģērbties. Viņaprāt, svarīgāk būtu domāt par jaunu grāmatu iegādi, ne vienota tērpa izvēli. “Vecāki varētu vairāk sekot, kā bērns ģērbjas, kāds viņš ierodas skolā, savukārt valsts – veicināt brīvpusdienu un mācību materiālu nodrošināšanu.”
IZM saņēmusi SIA “Ogres trikotāža” vēstuli, kurā uzņēmums izteica piedāvājumu iepazīstināt ar izstrādāto skolas formu kolekciju un vēlējās uzklausīt ministrijas nostādnes šajā jautājumā, tāpēc rīkota diskusija, kurā piedalījās pārstāvji no IZM, Latvijas vecāku apvienības “VISI”, vairākām pilsētas un rajona skolām, izglītības pārvaldēm. Liela daļa skolu direktoru, pedagogu un vecāku atbalsta formas tērpu ieviešanu, tomēr IZM speciālisti uzskata, ka šādam lēmumam jābūt brīvprātīgam. Līdzīgi domā arī 4. pamatskolas direktors Juris Skrupskis. “Ar mūsu maksātspēju nav iedomājams, ka visi piekristu šādai idejai.”
Katrai izglītības iestādei savos iekšējās kārtības noteikumos ir tiesības paredzēt, ka skolēniem jānēsā formas tērps, ja par to vienojušās visas ieinteresētās puses – skolas administrācija, pedagogi, vecāku padome, skolēnu dome.
“Ogres trikotāža” stāstīja par pieredzi skolu formu ražošanā Lielbritānijā, uzņēmums arī izpildījis vairāku Rīgas izglītības iestāžu pasūtījumus. Dalībnieki tika iepazīstināti ar uzņēmuma veiktās telefonaptaujas rezultātiem: no 35 Rīgas skolu direktoriem 83 procenti pilnībā atbalstījuši skolas formu ieviešanu, 14 bijuši pret, bet trim procentiem nebija noteikta viedokļa. Savukārt uz jautājumu, vai nākamajā mācību gadā būtu gatavi tās ieviest, vairāk nekā puse atbildējuši noliedzoši.
Diskusijā arī akcentēts, ka Eiropā eksistē veselīga apģērba vadlīnijas. Veselīgas un gaumīgas ģērbšanās nozīmi skolās akcentēja arī vairāki dalībnieki, uzverot, ka šis jautājums aktualizējams projekta “Veselību veicinoša skola” kontekstā.
Skolas formas radīja lielu interesi, tāpēc diskusijas dalībnieki vienojās, ka nākamā tikšanās kuplākā pulkā varētu notikt janvārī “Ogres trikotāžā”. “VISI” priekšsēdētājs K.Boldiševics teic, ka uzņēmumu aicinās viesoties Jelgavā un organizēs tikšanos ar ekspertiem, kur varēs piedalīties vecāki, skolotāji un visi citi interesenti.
Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka skolas formas vajadzētu ieviest pamazām, ar kādu vienojošu elementu, piemēram, puloveru, blūzi vai šalli. “Sabiedrība nav gatava uzreiz pieņemt pārmaiņas, nepieciešams pakāpenisks pārejas posms, jo jābūt arī demokrātijas izpausmēm.” Viņasprāt, ir svarīgi veidot piederības izjūtu skolai. Jau tagad daudzos pasākumos bērniem redzami vienojošie elementi: T krekli vai šallītes.
“Formas mobilizē, bet tās ieviest ir nereāli, varbūt mazākā skolā to varētu īstenot, bet diez vai tas mainītu sekmju līmeni,” spriež 1. ģimnāzijas direktore Valentīna Maido.
Latvijā dažviet mācību iestādēs jau brīvprātīgi tiek izmantotas skolas formas, piemēram, Rīgas Franču licejā, Puškina licejā, Rīgas Teikas vidusskolā, savukārt Cēsu rajona Vecpiebalgas vidusskolā noteikta vienota svētku forma, liecina IZM informācija.
