Svētdien Meža kapos šogad jau desmito reizi notika tradicionālais Lielbritānijas vēstniecības organizētais piemiņas brīdis, kas bija veltīts karos kritušajiem britiem un ko Rietumu pasaulē atzīmē kopš Pirmā pasaules kara beigām.
Svētdien Meža kapos šogad jau desmito reizi notika tradicionālais Lielbritānijas vēstniecības organizētais piemiņas brīdis, kas bija veltīts karos kritušajiem britiem un ko Rietumu pasaulē atzīmē kopš Pirmā pasaules kara beigām.
Aizlūgumos, kurus nolasīja Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas, Īrijas vēstnieki un konsuli, tika pieminēti arī 11. septembra terora aktu upuri un karavīri, kas mūsdienās pilda miera uzturēšanas uzdevumus. Pasākumā piedalījās mūsu pilsētas un rajona vadības pārstāvji, kā arī 52. bataljona zemessargi, kas stāvēja godasardzē. Augsto viesu komplimentus saņēma rajona Padomes pārstāve, Jaunā teātra aktrise Rita Barona, kas vainagu nolikšanas ceremonijā runāja dzeju.
Pēc piemiņas brīža bija organizēta neliela tikšanās kafejnīcā «Tobago», kur pēc Lielbritānijas vēstnieka Stīvena Neša ielūguma piedalījās arī «Ziņu» pārstāvis. Kā informēja vēstnieks, 11. novembrim vistuvākajā svētdienā piemiņas brīdis katru gadu notiek visā Lielbritānijā un tās sabiedroto valstīs. Svarīgākā tā daļa ir divu minūšu klusuma brīdis.
Sarunās ar Jelgavas pašvaldības un «Ziņu» pārstāvjiem vēstnieks ar zināmu gandarījumu uzteica investīcijas, ko britu uzņēmēji ir ieguldījuši Jelgavas Cukurfabrikā un firmā «Redtex». Viņaprāt, līdz ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO Rietumu investīciju apjoms, protams, varētu palielināties. Pieminot atgadījumu ar kroņprinci Čārlzu, ko vizītes laikā Latvijā ar neļķēm iepļaukāja sešpadsmitgadīga daugavpiliete, vēstnieks ar smaidu teica, ka tas neliecinot par britiem draudīgu situāciju Latvijā. Nīderlandes vēstniecības pārstāvis Matejs Vitte piebilda, ka viņš bijis klāt, kad meitene ar neļķēm sniegusies pie Čārlza. Būtībā viņa ar ziediem neesot situsi, bet tikai tos pietuvinājusi ekselences sejai.
Kādam no britiem radās jautājums, kādēļ Meža kapos pie angļu karavīru kapiem ir uzstādīts apgrieztais kāškrusts. Tad vietējiem bija jāskaidro, ka divdesmitajos trīsdesmitajos gados šī zīme Latvijā lietota plaši un ka tai nav nekāda sakara ar nacionālsociālismu.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods pēc sarunām atzina, ka ar augsto viesu palīdzību guvis lietišķus kontaktus, ko jau tūlīt pēc svētkiem centīsies likt lietā.
