Kad gandrīz mēnesi saulīte bija ripojusi pa zemes virsu, ļaudama lauku ļaudīm ne vien pēc vasaras lietavām atjēgties, bet arī lielu daļu rudens darbu apdarīt, gandrīz katrs Jelgavas rajona zemnieks saņēma ielūgumu…
Kad gandrīz mēnesi saulīte bija ripojusi pa zemes virsu, ļaudama lauku ļaudīm ne vien pēc vasaras lietavām atjēgties, bet arī lielu daļu rudens darbu apdarīt, gandrīz katrs Jelgavas rajona zemnieks saņēma ielūgumu:
«Cienījamais zemniek!
Tuvojas laiks, kad tīrumā izaudzētais būs sabērts klētī, un saimnieks var aprēķināt ieguvumu vai zaudējumu. Diemžēl pēdējos gados pat visprasmīgākajiem zemniekiem rudens rēķini pārticību neuzrāda. Ja laukā un kūtī viss ir kārtībā, tad trūkuma cēloņi meklējami ārpus saimniecības, un tos vienam pašam, lai cik brašam vīram, neuzveikt. Ir pienācis pēdējais laiks katram zemniekam apzināties savstarpējas sadarbības spēku – atcerieties, kā tas palīdzēja Elejā un Grenctālē!
22. septembrī pulksten 11 Jelgavas rajona Padomes zālē sanāksim visi tie, kas gribam turpināt saimniekot savās sētās, visi tie, kas domā par savu bērnu nākotni, par Latvijas lauku nākotni. Mums jāpasaka tie vārdi, jāatrod tas kopsaucējs, kas var mūs saliedēt rīcībai. Nav jau vairs par ko «dungot savā kabatā…»»
Jelgavas rajona Zemnieku apvienības vārdā šo aicinājumu bija parakstījis Modris Jansons. Pārāk daudzi gan nebija atsaukušies, tomēr tie daži desmiti vīru un sievu, kas tam bija atlicinājuši pāris stundu svētīgā rudens laika, to nebija zaudējuši veltīgi. Viņi vēl reizi satikās, rodot kārtējo apstiprinājumu tam, ka problēmas nav vis atsevišķu saimnieku neprasmē vai neizglītotībā, bet visas valsts lauksaimniecības politikas greizumā.
Rajona zemnieku sanāksmes sākumā tika izsniegtas aptaujas lapas ar dažiem jautājumiem. Atbildes apkopoja tikšanās gaitā. Kad tika nosaukti aptaujas rezultāti, zālē pa laikam uzšalca smiekli, lai gan tiem cauri varētu saklausīt gan apspiestas nopūtas, gan spļāvienus. Laikam tikai zemnieku veselīgā humora izpratne bija līdzējusi gan anketu izveidot, gan godprātīgi to aizpildīt (par to nevienam neradās šaubas), gan pienācīgi rezignēti uzklausīt rezultātus.
Lūk, aptauja (skatiet anketu).
Uz šiem vaļsirdīgajiem jautājumiem atbildēja visi. Nav zināms, kāds oficiāls vai neoficiāls liktenis sagaida aizpildītās veidlapas turpmāk, taču «Ziņām» šķita pietiekami daiļrunīgi arī «zaļi», oficiāli vēl neapstrādāti secinājumi.
No aptuveni pussimta zemnieku nebija neviena, kas apgalvotu, ka viņam iet labi. Visā rajonā – neviena! Lielais vairums savu labklājību «pavilka» zem plānās atrunas «iztikt var», taču seši zemnieki (no piecdesmit!) parakstījās zem atziņas «cauri ir».
Uz lūgumu atzīt savu faktisko statusu (aptaujas otrajā jautājumā) vairums tomēr sevi uzskatījuši par zemniekiem, astoņi atzīst sevi par saimniekiem, trīs – par ģimenes galvām, divi – par cietējiem, bet trīs – par muļķiem. Daži, it kā pirms tam sarunājuši, bija pierakstījuši apmēram šādu sentenci: «Tēvam bija trīs dēli, divi gudri, trešais – zemnieks.»
Vairāki respondenti (seši) uzskata, ka par «tādiem» būt varot atļauties vēl ilgi (tautas pacietības trauks ir neizsmeļams!), lai gan vairums zemnieku rezumējuši, ka laiks mainīties, «kaut ko darīt» sava stāvokļa uzlabošanai.
Ja mūsu Saeimas simts gudro galvu nesējiem būtu arī sirdsapziņa, deputātu kungi grūstīdamies mestos nolikt savus mandātus, izlasījuši atbildes uz ceturto anketas jautājumu. Jo tikai deviņās atbildēs teikts, ka zemnieku nelaimēs vainojami viņi paši, kaimiņu nevaino neviens, toties 15 atbildēs par vainīgo uzrādīta valdība, bet lielais vairums zemnieku vainu saskata likumos.
Mazliet retoriskais 5. jautājums tomēr arī ļauj izdarīt būtiskus secinājumus. Paškritiski prāta trūkumu atzīst (iespējams, pārnestā nozīmē?) divi, nepietiekamu izglītību – trīs zemnieki. Pārējie savas ligas skaidro ar neveiksmēm un likteni uz pusēm. Tas ir, viņi netieši apliecina nespēju ietekmēt norises un procesus valstī, kā arī visai skaidri raksturo Latvijas zemnieku vispārējo pasivitāti, apātiju.
Un tomēr vairākums klātesošo lauku ļaužu savu likteni novēl arī bērniem. 14 zemnieku cieši vēlas, lai viņu bērni turpinātu saimniekot laukos. «Mudīgi uz pilsētu» savas atvases orientētu seši, uz ārzemēm – divi zemnieki, trīs jauno paaudzi novēl darbam pašvaldības organizācijās un iestādēs, tomēr lielākā daļa laucinieku savu gribu bērniem nevēlas uztiept, ļaujot viņiem pašiem izšķirties, kam veltīt mūžu.
Rosinošas ir uz 7. jautājumu saņemtās atbildes. Pārliecinošs vairums iestājas par pagastu lauksaimniecības biedrībām, tieši tajās saskatīdami iespēju aktīvi līdzdarboties (13 cilvēku). Nedaudz mazāk piekritēju ir visu Latvijas zemnieku brīvprātīgajai apvienībai (10). Pārējie labprāt iekļautos attiecīgās nozares asociācijas vai rajona līmeņa interešu grupās. Savukārt izpratne par aktīvu līdzdarbošanos zemniekos svārstās plašā atvēzienā – no čaklas biedru naudas maksāšanas līdz organizācijas priekšsēža krēsla deldēšanai.
Uz 9. jautājumu sniegto atbilžu kvintesence: pārsvarā zemnieki vēlas ietekmēt saimniekošanas situāciju valstī. Bet atbildi uz desmito atļaušos traktēt patvaļīgi: gribēt nav kaitīgi, kaitīgi ir negribēt. Šajā gadījumā griba ietekmēt saimniekošanu valstī uzlūkojama par zemnieku gatavību paust un arī aizstāvēt savas intereses.
Jelgavas rajona zemniek!
1. Kā tu vērtē savu dzīvi šodien?
1.1. Iet labi.
1.2. Iztikt var.
1.3. Cauri ir.
1.4.
2. Kas tu esi savā būtībā?
2.1. Zemnieks.
2.2. Saimnieks.
2.3. Ģimenes galva.
2.4. Kalps.
2.5. Cietējs.
2.6. Muļķis.
2.7.
3. Cik ilgi tu vari atļauties būt tāds?
3.1. Ilgi.
3.2. Laiks mainīties.
3.3.
4. Kas vainojams tavā laimē vai nelaimēs?
4.1. Tu pats.
4.2. Kaimiņš.
4.3. Valdība.
4.4. Likumi.
5. Ja vainojams tu pats, tad kādas ligas?
5.1. Prāta trūkums.
5.2. Veselības traucējumi.
5.3. Nepietiekama izglītība.
5.4. Neveiksmes.
5.5. Liktenis.
6. Kādam darbam tu novēli savus bērnus?
6.1. Turpināt tevis iesākto.
6.2. Mudīgi uz pilsētu.
6.3. Ja var, tad ārzemēs.
6.4. Ja laukos, tad pašvaldībā, skolā vai tamlīdzīgi.
6.5.
7. Kādai jābūt tai zemnieku organizācijai, kurā tu noteikti darbotos?
7.1. Pagasta lauksaimnieku biedrības.
7.2. Tavas saimniekošanas nozares asociācija.
7.3. Rajona līmeņa interešu grupas.
7.4. Visu Latvijas zemnieku brīvprātīgai apvienībai.
7.5. Atjaunotā valsts uzturētā Lauksaimniecības kamerā.
7.6.
8. Kādu līdzdarbošanās veidu tu izvēlētos sev tīkamā organizācijā?
8.1. Maksātu biedru naudu.
8.2. Piedalītos pasākumos.
8.3. Pats organizētu kādu pasākumu.
8.4. Piedalītos organizācijas vadībā.
8.5. Piedāvātu interesantas idejas.
8.6.
9. Ko tu sagaidi no savas organizācijas?
9.1. Izklaides pasākumus.
9.2. Izglītošanos un pieredzes apmaiņu.
9.3. Domubiedru sabiedrību.
9.4. Kopīgu saimniecisku darbību.
9.5. Iespēju ietekmēt saimniekošanas situāciju valstī.
10. Ko tu gribētu pateikt citiem?
