Pirmais gadījums saistīts ar Domes ārkārtas sēdi 8. februārī sakarā ar Jelgavas Autobusu parka direktores V.Ļubļinskas iesniegumu par viņas atbrīvošanu no ieņemamā amata pēc paša vēlēšanās (DLK 31. pants).
Pirmais gadījums saistīts ar Domes ārkārtas sēdi 8. februārī sakarā ar Jelgavas Autobusu parka direktores V.Ļubļinskas iesniegumu par viņas atbrīvošanu no ieņemamā amata pēc paša vēlēšanās (DLK 31. pants). Neminēšu ne iepriekš izteiktās negatīvās, ne arī cildinošās atsauksmes. Ļoti iespējams, ka jau labu laiku iepriekš Jelgavas Autobusu parkā vajadzēja ieviest kārtību, vismaz administratīvajā jomā. Pēc Ļubļinskas kundzes iesnieguma Domē uzplaiksnīja aktivitātes – vieni centās pierādīt slikto, otri – labo. Tika izveidota darba grupa pārbaudes veikšanai. Pēc tam radās jautājums, pēc kura panta atlaist: pēc 31. panta – uz personīgā iesnieguma pamata – vai 254.1′ panta – par neatbilstību ieņemamajam amatam. Izveidotā darba grupa faktiski nekādus saimnieciski finansiālus pārkāpumus neatklāja. Kāpēc? Visticamāk, ka tā nebija ieinteresēta, jo pati Dome ar saviem lēmumiem, nolikumiem, AP apstiprinātiem statūtiem bija devusi Ļubļinskas kundzei absolūtu brīvību jebkurai darbībai.
Kā varēja veidoties SIA «ATC», kur vadošos amatus, vēl esot darbā Jelgavas AP, ieņēma administrācijas speciālisti. Nevienu neuztrauc, no kādām iekārtām šis SIA «ATC» radīja savu remontbāzi. Varbūt no priekšlaicīgi norakstītajiem AP pamatlīdzekļiem? Kāpēc bija jāveido šāds SIA «ATC» it kā autobusu remontam, kas arī paredzēts līzinga līgumā, ja ir jau autobusu remonta bāze Dobeles ielā?
Un tikai tāpēc, ka man nebija pietiekamu pierādījumu, es balsoju par direktores atlaišanu pēc 31. panta. Faktiski vilciens jau bija aizgājis. Kā tad izveidojās šis SIA P. Lejiņa ielā 2 – te būtu darbs Jelgavas Prokuratūrai un Ekonomiskajai policijai. Bet diez vai kāds ķersies klāt pilsētas «elitei».
Otrs gadījums, kad es kategoriski balsoju «pret», bija 11. februāra Domes sēdē, kad tika izskatīts jautājums par Spīdolas skolas direktores M.Butevicas atbrīvošanu no darba pēc DLK 254.1′ panta (par neatbilstību ieņemamajam amatam utt.). Tas ir ļoti smags pants, un mani pārsteidza, ka viens otrs Domes deputāts, arī skolas direktors, balsoja «par».
Manuprāt, šis ir tas gadījums, kad kādu apzināti gremdē, ziedojot pat Spīdolas skolas prestižu, lai tiktu vaļā no cilvēka, kas iedrošinājies uzstāties pret mūsu pilsētas un augstākstāvošajiem varenajiem. Visas negācijas sākās ar to brīdi, kad M.Butevica, stājoties Spīdolas skolas direktores amatā (iepriekšējais, ne vienas institūcijas neapstiprinātais direktors A.Tomašūns tika ievēlēts 6. Saeimā), neparakstīja safabricētu lietu pieņemšanas un nodošanas aktu. Redzot, ka var uzpeldēt viņa saimnieciskās darbības nelikumības, A.Tomašūns iesniedza Domē iesniegumu par atgriešanos direktora amatā Spīdolas skolā. Tajā pašā reizē tika izplatīta vēstule, kurā vispretīgākajā veidā tika gāztas duļķes uz jauno direktori. Līdzīga satura raksts, ko parakstījis G.Kurlovičs, Domei tika iesniegts arī šoreiz. Režisors, manuprāt, ir viens un tas pats. Atcerēsimies, ar kādām metodēm strādāja A.Tomašūns, kamēr tika vaļā no skolotājām Dambja ielā 17. Tajā laikā Spīdolas skolā viņa palīgs bija G.Kurlovičs. Ar Spīdolas skolas un Skolu valdes līdzekļiem māja Dambja ielā 17 tika kapitāli izremontēta – nomainīts jumts, savesta kārtībā apkure, ūdens padeve, kanalizācija, izremontētas visas telpas. Mājai ir ideāls arhitektoniskais veidojums: faktiski nams ir sadalīts divās ideālās daļās – katrs dzīvoklis divos stāvos. Kad viss tika izdarīts, dzīvokļus kā dienesta piešķīra G.Kurlovičam un A.Tomašūnam. Ja G.Kurlovičam bija tiesības šādu dzīvokli saņemt (kā nekā Izglītības un kultūras departamenta direktors), tad kāpēc tas tika A.Tomašūnam? Tikai tāpēc, ka viņš bija 6. Saeimas deputāts? Ar Skolu valdi, kas dotu viņam tiesības aizņemt dienesta dzīvokli, darba attiecības noslēgtas nav. Pašvaldībai Jelgavā Saeimas deputāti ar dienesta dzīvokļiem nav jāpagādā. Jau agrāk rakstīju par dienesta dzīvokļiem, kurus Dome nelikumīgi izdalīja pa labi un pa kreisi, rupji pārkāpjot likumdošanu (ir Jelgavas Prokuratūras protests Jelgavas Domei), un par to, ka šiem dzīvokļiem tika noņemts dienesta dzīvokļu statuss. Tagad dzīvokļus (vairs ne kā dienesta) Dambja ielā aizņem G.Kurlovičs un A.Tomašūns.
M.Butevica savā jaunības degsmē centās strādāt pēc lozunga, kas kā apsmiekls lasāms virs Ministru prezidenta galvas Ministru kabinetā: «Likums – viens, taisnība – visiem viena.» «Nododot» M.Butevicu Domei, neviens pat necentās viņu uzaicināt ne uz Izglītības, kultūras un sporta komiteju, ne uz Domi. Direktore bija manāmi pārsteigta, kad paziņoju, ka viņas lietu 11. februārī izskatīs Domē. Kā čekas laikos – lode pakausī, un darīts. Par to, ka es neticu Domei iesniegtajiem materiāliem, liecina jau pirmais punkts, nemaz nerunājot par pārējiem. 2.1. punkts skan: «Kopš 1997. gada sākās bieži direktores M.Butevicas pārkāpumi voluntāras rīcības dēļ, par ko liecina viņas paskaidrojumi, kuri glabājas personīgajā lietā Skolu valdē». Tātad visu gadu bija pārkāpumi. Skolu valde (arī tās priekšsēdētāja G.Auza) to zināja. Kā tad lai saprot to, ka 1997. gada 23. decembrī, tas ir, gada pašā nogalē, M.Butevica saņēma skolu direktores atestātu, ko parakstījuši G. Auza – Skolu valdes priekšēdētāja, S. Krasta – valsts izglītības inspektore, G.Kurlovičs – departamenta direktors, M.Krieviņš – Cēsu skolas direktors, Vasips – Izglītības ministrijas pārstāvis? Ja M.Butevica tik slikti strādāja, kā lai saprot G.Auzas 1998. gada 30. aprīlī parakstītu diplomu – «Mudītei Butevicai par aktuālas problēmas risinājumu pilsētas pedagogu radošo darbu skatē»? Kā lai saprot Metodiski informatīvā centra goda diplomu M.Butevicai par veiksmīgiem rezultātiem Zemgales novada direktoru atestācijā un sakarā ar atbildīgās eksperta misijas uzsākšanu?
Izanalizējot visus «par» un «pret», zinot Domes aizkulišu darbību, es balsoju pret M. Butevicas atbrīvošanu pēc 254.1.’ panta. Mans viedoklis – bija nepieciešams kopā saaicināt vecākus, pedagogus, arodbiedrības pārstāvjus un izanalizēt visus sasāpējušos jautājumus (varētu pat bez atbildīgo amatpersonu piedalīšanās) un tad par pamatu ņemt kolektīva lēmumu. Bet pagaidām, manuprāt, tā ir klaja izrēķināšanās.
