Ne vienā vien pilsētā Latvijā, kur arī ir BMX trase, šis sporta veids tomēr panīcis. «Jābūt entuziastiem, kas to visu notur,» saka Stepans Jonkus, Jelgavas BMX kluba «Mītavas kumeļi» prezidents.
Ne vienā vien pilsētā Latvijā, kur arī ir BMX trase, šis sporta veids tomēr panīcis. «Jābūt entuziastiem, kas to visu notur,» saka Stepans Jonkus, Jelgavas BMX kluba «Mītavas kumeļi» prezidents. Sākoties BMX attīstībai pie mums, viņš izgatavojis ne vienu vien divriteni jaunajiem braucējiem. Viņa sirds pieder šim sporta veidam.
Cīnoties ar līdzekļu trūkumu un citām problēmām, patērēts ne mazums pūļu un spēka, tomēr BMX Latvijā savu vietu ir atradis. Draudzīgi, pašu vārdiem sakot, «kā viena ģimene» viņi turpina sacensties un gūt panākumus gan pie mums, gan ārzemēs. Panākumu netrūkst. No BMX sportistiem izaudzis ne viens vien riteņbraukšanas meistars. Piemēram, Sidnejas olimpisko spēļu dalībnieks Ivo Lakučs, kas gan pēc spēku izmēģināšanas trekā šogad atkal startē BMX sacensībās. Arī šo sestdien jelgavniekiem būs iespēja redzēt viņu braucam trasē.
Par Jelgavas BMX kluba «Mītavas kumeļi» dalībnieku gaitām stāsta tā prezidents Stepans Jonkus.
«Principā īstā «saslimšana» ar BMX sākās, kad 1988. gada rudenī tika atklāta pirmā trase Valmierā. Tur notika pirmās sacensības. Kādai šai trasei jābūt, protams, īstas skaidrības tad vēl nevienam nebija, bet kaut kas jau iznāca. Latvieši vienmēr bijuši dulli uz tādām lietām, un uz pirmajām sacensībām ieradās apmēram 200 dalībnieku. Ar jebkuriem riteņiem brauca – krita un cēlās.
Gandrīz pašu spēkiem trasi Jelgavā arī uzcēlām, toreiz, protams, to bija vieglāk izdarīt – vienkāršāk dabūt transportu un līdzekļus. Tomēr beigās trases ierīkošana izmaksāja laikam 26 000 rubļu. Jelgavas trase faktiski bija otrā Latvijā, bet Valmieras neatbilda sacensībām un drīz tika pārveidota.
Katru gadu rudeņos visu Latvijas BMX klubu vadītāji izvērtē trases. Mūsējā vienmēr tiek atzīta par labāko. Pašlaik Latvijā lietošanas kārtībā ir astoņas trases. Tās ir mēģināts taisīt ne vienā vien pilsētā, piemēram, Kuldīgā, Liepājā, bet, ja nav trako, kā pie mums, viss panīkst. Nu, nevar tā – pilsētas mērs uztaisa un saka: «Ņemiet, zēni, brauciet!» Tā nekas nenotiks, jābūt entuziastiem, kas visu notur. Tomēr Eiropas līmeņim mūsu trase jau ir nedaudz par vienkāršu. Interesanti, ka Rīgā nav nevienas pašas trases. Mēs gan ļoti ceram, ka varētu izveidoties, tas veicinātu BMX attīstību vispār.
Pašlaik sacensību dalībnieku skaits ir stabilizējies, un regulāri tajās piedalās vairāk nekā simts sportistu, bet pašos iesākumos bija pat tādi rekordskaitļi kā pāri par 400 braucēju. Protams, tagad, lai piedalītos sacensībās, vajag kārtīgu divriteni, bet tolaik brauca ne tikai ar paštaisītiem, bet vispār ar jebkuru velosipēdu. Bija divas klases – vienā brauca ar BMX divriteņiem, bet otra – brīvā. Tiklīdz bija jāsāk pirkt īstie riteņi, tā lielais braucēju skaits pazuda. Bija viens ļoti grūts periods, kad bija tiešām maz tādu, kas gribēja trenēties, – deviņdesmito gadu vidū.
Toreiz mēs paši taisījām divriteņus. Es pats kādus piecdesmit rāmjus noteikti mūsu kluba puikām esmu uzmeistarojis. Šķiet, iemācījāmies pašu spēkiem izgatavot jebko – pedāļus, klaņus un to asis… To vien darījām – visu laiku kaut ko taisījām. Tolaik bija mazliet vieglāk, jo nebija visu laiku par izdzīvošanu vien jācīnās kā tagad.
Šogad mūsu klubā ir 30 licencētu dalībnieku, tas ir, tie, kas piedalīsies Latvijas čempionātā. Domāju, ka tas nav maz: no 130, kas šogad pieteikti sacensībām, 30 ir mūsējie. Arī salīdzinot ar Rietumu valstīm, mēs jokojam, ka esam BMX lielvalsts – dalībnieku skaita ziņā, protams, nē, bet panākumu – gan. Piemēram, no vienām sacensībām Vācijā mūsu puikas reiz atveda 58 kausus! Faktiski pusi no kausiem mājās atveda mūsējie, ja vēl atrēķina to, ka Latvija nav pārstāvēta meiteņu distancēs, tad tiešām lielāko daļu ieguva latvieši. Latviešu meitenes patiešām kaut kā nav iecienījušas šo sporta veidu, laikam tikai pāris – pa vienai Smiltenē un Limbažos. Savukārt Lietuvā gluži pretēji: sacensībās brauc daudz meiteņu.
Mūsu līmenis patiešām nav slikts, jelgavniekiem taču ir divi izcili Eiropas līmeņa braucēji – Edgars Rubenis un Uldis Balbeks. Abi tur startē pa pirmajām vietām.
BMX saimei Latvijā raksturīgas ļoti draudzīgas attiecības, mēs paši sevi tā arī saucam – par ģimeni. Nekad nav tā, ka katrs tikai par sevi domātu, visi vecāki rūpējas par katru no bērniem. Protams, katrs gaida savējā panākumus, bet nekad arī neskauž otram.»
Sacensības Jelgavas BMX trasē
12. maijā plkst.12 – Latvijas 13. nacionālā BMX čempionāta 1. kārta.
13. maijā plkst.11 – Latvijas BMX federācijas Prezidenta kausa izcīņas sacensības.
