Akciju sabiedrībā «Dobeles dzirnavnieks» izbūvētas un iekārtotas jaunas ražošanas telpas griķu pārstrādei, «Ziņām» stāsta uzņēmuma ģenerāldirektors Broņislavs Skrebs.
Akciju sabiedrībā «Dobeles dzirnavnieks» izbūvētas un iekārtotas jaunas ražošanas telpas griķu pārstrādei, «Ziņām» stāsta uzņēmuma ģenerāldirektors Broņislavs Skrebs.
Jaunās ražotnes jauda plānota ap 1000 tonnu gadā, bet izmēģināšanai pašlaik piegādātas 10 tonnas griķu.
Ar audzētājiem par to piegādi «Dobeles dzirnavnieks» sarunas uzsācis jau šā gada sākumā, kad uzņēmumā ieradies Latvijas Griķu audzētāju asociācijas un kooperatīva «Aizkraukles grauds» vadītājs Jānis Dzenis. Piegādātāji būtu galvenokārt Zemgales un Kurzemes griķu audzētāji. «Aizkraukles graudā» apvienojušies vairāk nekā 200 labības audzētāji, kas gatavi realizēt ap 3000 tonnu griķu, kā arī auzas, miežus un zirņus. Kā zināms, pašlaik lielākais griķu pārstrādātājs ir «Rīgas dzirnavnieks» un ar to nodarbojas arī divi trīs mazāki uzņēmumi.
««Dobeles dzirnavnieks» ir gatavs iepirkt un pārstrādāt griķus, taču mums nav pietiekošu kaltēšanas jaudu un vietas, kur tos uzglabāt, tāpēc pieņemsim tikai izžāvētus un attīrītus griķus. Iekraušanu un atvešanu uz uzņēmumu varam nodrošināt ar savu transportu, bet, lai veiktu iekraušanu speciālajā transportā, vēlams, lai griķu partija atrastos vienuviet,» atzīst B.Skrebs.
Jaunajās telpās ražošana vēl nav īsti uzsākta, un uzņēmums arī nezina, ko iesākt ar griķu pārstrādes atlikumiem sēnalām. Dažviet tās izmanto veselīgu spilvenu izgatavošanai, lietuvieši tās maisiem eksportējot uz ASV, bet dobelnieki lūdz atsaukties zemniekus vai uzņēmējus, kuriem būtu vajadzīgas sēnalas. Ģenerāldirektoram jau zvanījis kāds zemnieks no Kuldīgas puses un teicis, ka tās izmantos sēņu audzēšanai.
Iekārtotajā ražotnē «Dobeles dzirnavnieks» turpinās ražot tos pašus polietilēna maisiņos fasētos pārtikas griķus, kas pašlaik nopērkami veikalos, kā arī griķu miltus, kurus varēs izmantot veselīgas maizes cepšanā.
Līdz šim uzņēmums pārstrādāja Lietuvā un Ukrainā izaudzētus griķus, bet pieprasījumu pilnīgi varot apmierināt vietējie piegādātāji. Atšķirībā no Latvijas griķiem valstīs, kas atrodas tālāk uz dienvidiem, augušo kultūru graudi ir rupjāki (tiem ticis vairāk saules gaismas).
«Dobeles dzirnavnieka» ģenerāldirektors ir gatavs ar audzētājiem slēgt līgumus par griķu piegādi. Pamatprasība to kvalitātei – mitrumam jābūt ne lielākam par 13 procentiem.
Taču uzņēmuma Realizācijas daļas vadītājs Uldis Rimma aģentūru LETA informē, ka pašlaik iepirktas 400 tonnas vietējo griķu, taču šā gada ražas sliktās kvalitātes dēļ dzirnavniekam pēc diviem mēnešiem griķu varētu sākt pietrūkt. Tāpēc iespējams, ka nākamā gada sākumā uzņēmums varētu lūgt licenci nelobīto griķu ievešanai no Ukrainas.
