Īstenojot ES atbalstīto zaļo kursu, kas vedina audzēt, ražot un lietot videi draudzīgāku pārtiku, akciju sabiedrība “Dobeles dzirnavnieks” ir izveidojusi bioloģisko graudaugu pārslu un makaronu jeb pastas ražotnes. Abās ražotnēs kopā investēti 35 miljoni eiro. Šogad “Dobeles dzirnavnieks” iecerējis pārstrādāt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, un bioloģiski audzēti no tiem plānoti apmēram 40 tūkstoši tonnu jeb 15 procentu, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmums sāka ražot bioloģisko produkciju.
Makaronu jeb pastas ražotnes projekta kopējās izmaksas ir 12,4 miljoni eiro, no kuriem ES finansējums ir 26 procenti. Turpretī bioloģiskās pārtikas ražotnes projekta izmaksas ir 22,7 miljoni eiro, no kuriem ES līdzfinansējums ir aptuveni 22 procenti.
Kā ražotņu atklāšanas pasākumā teica “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, bioloģiski audzētie graudi “Dobeles dzirnavniekam” tiek piegādāti no vairāk nekā 200 saimniecībām Latvijā. Pēc projekta īstenotāju aplēsēm, interese par videi draudzīgu un zaļu saimniekošanu Latvijā tikai palielinās. Pēdējā laikā vidēji par 10 procentiem gadā ES ir audzis arī ekoloģiski tīras pārtikas tirgus.
Pirks arī bioloģiskos produktus
“Tā ir mūsu filozofija un mūsu redzējums, ka izejvielām mēs izmantojam maksimāli vietējo,” bioloģisko graudu pārstrādes ražotņu atklāšanā uzsvēra K.Amsils. Latvijā saražotās bioloģiskās produkcijas pietiek, lai nodrošinātu 75 procentus no “Dobeles dzirnavniekam” nepieciešamā izejmateriāla, savukārt par trūkstošā apjoma nodrošināšanu interesi izrādījuši zemnieki kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. K.Amsils uzvēra, ka pirms nepilniem desmit gadiem uzņēmums spēris drošu soli, uzsākot makaronu ražošanu. Toreiz saņemti komentāri par trakajiem dobelniekiem, kas iedomājušies konkurēt ar itāļiem. Tomēr pa šiem gadiem pierādījies, ka “Dobeles dzirnavnieks” spēj ražot augstas kvalitātes makaronus un pārdot tos par konkurētspējīgu cenu.
Komentējot nākamo investīciju plānus, K.Amsils pauda, ka līdz ar bioloģiskās pārtikas ražotņu pabeigšanu plānots abu veidu produkcijas ražošanas un realizācijas apjomu pieaugums, tādēļ patlaban norisinās jaunas noliktavas būvniecība, lai būtiski paplašinātu gatavās produkcijas uzglabāšanas jaudas.
Uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” apkopotie fakti liecina, ka nākamajos divos gados jaunās ražotnes uzņēmumam sniegs iespēju eksportu audzēt par vismaz 30 procentiem. Tieši bioloģiski saražotā produkcija tiks eksportēta vairāk nekā 95 procentu apmērā. Šogad “Dobeles dzirnavnieka” eksports veido 68 procentus no uzņēmuma apgrozījuma. 2020. gadā tika sasniegts jauns eksporta apgrozījuma rekords – 115 miljoni eiro. Lielākie eksporta tirgi ir ES, seko Āzija, Āfrika un Dienvidamerika – kopā apmēram 70 valstis.
“Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka jau patlaban Latvija ieņem otro vietu pēc eksporta apjoma starp visām ES valstīm pārslu segmentā. “Pasaulē mēs esam piektie. Tāpat arī makaronu segmentā – ES pašlaik esam septītie,” sacīja K.Amsils, piebilstot, ka uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” īpatsvars Latvijas pārtikas kopējā apjomā ir ievērojams.
Atklāšanas pasākumā piedalījās Saeimas deputāti, valdības ministri, kā arī sadarbības partneri. Tie ar inovatīvo ražotņu atklāšanu sveica “Dobeles dzirnavnieku”, kā arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Akciju sabiedrības “Swedbank” pārstāvis Lauris Mencis “Ziņām” teica, ka banka atšķirībā no privātpersonām komercuzņēmumiem aizdod naudu uz īsākiem termiņiem. Banka paļaujas, ka “Dobeles dzirnavnieks” kā uzticams sadarbības partneris izpildīs saistības arī šajā projektā. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs slavēja “Dobeles dzirnavnieku”, kas izceļas starp citiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem ar inovatīvu pieeju. “Mēs daudz eksportējam graudus, kas ir izejmateriāls ražotājiem kādās citās valstīs,” sacīja ministrs un piebilda, ka pārtikas ražošanas nozarei ir vēl lielas iespējas augt. Graudu eksports tika salīdzināts ar visai neizdevīgo apaļkoku eksportu mežizstrādē. Tā ir produkcija, kurai būtu jāpievieno vērtība. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs aicināja pircējus vairāk iegādāties vietējo preci, kāda ir Dobelē ražotās pārslas un makaroni, jo tas sekmē jaunas un pienācīgi apmaksātas darbavietas tepat savā valstī.
Dzelzceļa pārmijas pārbrauktuvei par tuvu
Runājot par riska momentiem bioloģiski tīras pārtikas ražošanā, žurnālistus interesēja, vai “Dobeles dzirnavniekam” tiešām pietiks bioloģiski audzētu graudu. K.Amsils atzina, ka šādas šaubas bijušas arī sadarbības partneriem, taču ir veikts “liels mājas darbs”, kā arī noslēgti nodomu protokoli ar lielajiem labības audzētājiem, ka bioloģiski audzēti graudi tiks piegādāti. Atklāšanas pasākumā pateicības vārdus no “Dobeles dzirnavnieka” saņēma arī Dobeles novada pašvaldība un jo īpaši tās būvvalde, kas bija pretimnākoša jauno ražotņu būvēšanas gaitā. Savukārt Dobeles novada deputāts agrākais domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns “Dobeles dzirnavniekam” pasniedza balvu 500 eiro vērtībā. Tomēr preses konferencē iezīmējās problēma, ka strauji augošais, eksportspējīgais “Dobeles dzirnavnieks” rada satiksmes grūtības pilsētā. Proti, Dobeles dzelzceļa stacijā pieņemot vagonus ar graudiem, tiek pārslogota dzelzceļa pārbrauktuve, kas bieži vien un uz ilgāku laiku aptur satiksmi pilsētas galvenajā – Brīvības – ielā. K.Amsils atzina, ka šis fakts ir pamats sarunām un problēmas risinājuma meklējumiem starp “Dobeles dzirnavnieku”, pašvaldību un valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”.
