Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pārtikas produkti pēdējā desmitgadē kļuvuši kaitīgāki.
Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pārtikas produkti pēdējā desmitgadē kļuvuši kaitīgāki.
Tā “Eurobarometer” pētījumā apliecinājuši 65 procenti aptaujāto iedzīvotāju. Nepilna ceturtā daļa (23 procenti) uzskata, ka būtiskas pārmaiņas nav notikušas. Savukārt katrs divdesmitais aptaujātais domā, ka pārtikas produkti minētajā laika posmā kļuvuši nekaitīgāki.
Latvijā pētījumu veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “TNS Latvia”. Aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Broka informē, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu pilsoņiem, šajā jautājumā ir viskritiskāk noskaņoti.
Pētījumu firmas projektu vadītājs Intars Āboms pauž, ka uz pārtikas pasliktināšanos pārsvarā norādījušas sievietes, Zemgalē dzīvojošie, kā arī lauku teritoriju un pilsētu iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka Zemgalē salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir intensīvākā lauksaimniecība.
Jautājumā par varas iestāžu rīcību attiecībā uz pārtikas produktu kaitīguma riskiem mūsu iedzīvotāji ir viskritiskāk noskaņoti. 44 procenti aptaujāto uzskata, ka varas iestāžu rīcība šajā gadījumā ir nepietiekama.
Pērnā gada rudenī aptaujāti 1049 mūsu valsts un citu ES valstu pilsoņi vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā.
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis norādījis, ka pēdējos gados pārtika kļuvusi drošāka, jo atbilst nekaitīguma kritērijiem, savukārt kvalitāte atstāta ražotāju ziņā. LLU docente dzīvnieku barības eksperte Lilija Degola uzskata, ka risks saistīts ar iespējamību, ka dzīvnieku uzturā varētu tikt izmantota ģenētiski modificēta barība.
