Atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, Jelgavas veterinārās klīnikas «Sanarius» veterinārārste Anna Jesereviča aicina iedzīvotājus paust viedokli par klaiņojošo mājdzīvnieku problēmas iespējamiem risinājumiem.
Atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, Jelgavas veterinārās klīnikas “Sanarius” veterinārārste Anna Jesereviča aicina iedzīvotājus paust viedokli par klaiņojošo mājdzīvnieku problēmas iespējamiem risinājumiem.
Piečurātas kāpņu telpas, izvazāti atkritumi, blusas, slimības, kodieni un skrāpējumi – tās ir tikai dažas problēmas, ko rada neskaitāmie klaiņojošie mājdzīvnieki. Turklāt tie, nespēdami spriest par ekonomiskajām iespējām, nepretojas dabas instinktiem un turpina vairoties. Nereti pilsētas pagalmos vērojama žēlsirdīga ļaužu darbība – astainie “bomzīši” tiek pabaroti. “Tā ir ļoti cēla rīcība, ja dzīvniekiem palīdz izvairīties no bada nāves. Tomēr nepieciešams padomāt dziļāk. Ja dzīvniekam ir pārtikas avots, tas nesaskatīs šķērsli radīt daudzus pēcnācējus, kurus varēs vēlāk pabarot. Tādējādi labās tantes aprūpējamo skaits aug ģeometriskā progresijā,” spriež A.Jesereviča.
Veterinārārste atzīst, ka viņai sāpīgi “iemidzināt” jeb nonāvēt klaiņojošos dzīvniekus, turklāt galvenokārt – ļoti jaunus. “Klaidonīšus nākas likvidēt arī tādēļ, ka tie parasti ir mežonīgas dabas un var apdraudēt cilvēkus. Tādus ļoti grūti pieradināt, lai arī zināmi laimīgi gadījumi,” piebilst A.Jesereviča.
Dzīvnieku mediķe aicina cilvēkus iedziļināties šajā problēmā un neslēpt ieteikumus. Noderēs jebkurš padoms vai piedāvājums, tas rakstiski iesniedzams pilsētas zooveikalos vai veterinārajās klīnikās. Daktere cer, ka aicinājumam atsauksies jaunieši. “Skolu audzēkņi var izveidot interešu grupiņas, kas veiktu sabiedrības audzināšanas funkciju, jo bieži vien cilvēki neapzinās, kādas rūpes jāuzņemas par dzīvnieku pēc tā iegādes, un vēlāk to izmet uz ielas. Labsirdīgie “tantuki” savu gādību un mīlestību var dāvāt patversmes iemītniekiem – arī ziedojot barību, segas un citas noderīgas lietas,” teic A.Jesereviča un cer, ka, apkopojot iedzīvotāju viedokļus un ieteikumus, Jelgavā būs iespējams rast kaut nelielu klaiņojošo dzīvnieku problēmas risinājumu.
***
Ugunsdzēsēji visbiežāk glābj kaķus
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki šā gada deviņos mēnešos veikuši 4028 glābšanas darbus, tajā skaitā 387 reizes bija nepieciešams iet talkā dzīvniekiem. VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere informē, ka, salīdzinot ar analogu laika periodu iepriekšējos gados, šis skaits ir palielinājies. Visbiežāk nākas glābt kaķus, kuri mēdz uzrāpties kokā tik augstu, ka paši vairs netiek lejā, ielīst caurulēs, iekrist ventilācijas šahtās. Otrajā vietā šajā sarakstā ir putni. Tie ielido namu iekšpagalmos un nevar vairs izkļūt, kā arī iesprūst ventilācijas šahtās. Bijis arī gadījums, kad gulbis ezerā sapinies zvejnieku tīklos un glābējiem nācās viņu atsvabināt. Trešais populārākais glābjamais dzīvnieks ir suns. Visbiežāk tie iekrīt kanalizācijas akā un netiek ārā. Glābējus arī aicina, kad mašīna uz ceļa uzbraukusi mīlulim un viņš ir savainots. Lauku rajonos glābējiem nācies sniegt palīdzību arī lielākiem dzīvniekiem – zirgiem un govīm.
