Jelgavas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē rēķina, ka 2020. gadā mājokļa pabalstu, kura apmērs vidēji ir ap 40 eiro mēnesī, saņēma 911 mājsaimniecību. No 2021. janvāra līdz jūlijam atbalsta saņēmēju skaits pieauga līdz 1070. Taču pēc 1. jūlija šo atbalstu saņēma vien 113 mājsaimniecības ar trūcīgas vai maznodrošinātas statusu.
Sociālo lietu pārvalde aktualizēja radušos situāciju, un 23. septembrī Jelgavas dome vienprātīgi pieņēma lēmumu, kas atjaunos palīdzības saņēmēju loku. Tiesa, kārtība, kā tiks piešķirti pabalsti, ir mainījusies un kļuvusi elastīgāka un draudzīgāka zemu ienākumu mājsaimniecībām.
Kārtība ir mainījusies
Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Jeļena Laškova skaidro, ka 1. jūlijā piedzīvotā atbalsta saņēmēju loka krasā samazināšanās ir skaidrojama ar to, ka tieši tajā datumā stājās spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Šo grozījumu mērķis bija sakārtot pašvaldības pabalstu sistēmu, atsevišķi nodalot pabalstus, kas tiek piešķirti, izvērtējot atbalsta saņēmēju ienākumus, un pabalstus, ko piešķir, ienākumus neizvērtējot, kā arī ieviest vienotu mājokļa pabalsta aprēķināšanas sistēmu Latvijā.
“Daudzi vecie cilvēki nesaprot: kā tad tā!? Agrāk, piemēram, man kā vientuļam trūcīgam pensionāram bija fiksēts mājokļa pabalsts 48 eiro mēnesī. Es gāju divas reizes pusgadā, un man šo atbalstu pagarināja. Sakarā ar likuma grozījumiem tas tā vairs nav,” stāsta J.Laškova. Viņa paskaidro, ka agrāk mājokļa pabalsta piešķiršanas kārtība bija vienkāršāka, bet arī izvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju. Pavisam bija četras mērķa grupas, kam to piešķīra. Skatījās, vai cilvēks, kam pienākas pabalsts, dzīvo viens vai kopā ar dzīvesdraugu, vai mājoklī ir bērni. Tagad kārtība ir būtiski mainījusies. Jāveic individuāls mājokļa pabalsta aprēķins, salāgojot katra atbalsta saņēmēja ienākumus un izdevumus. Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece atzīst, ka pēc Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 noteiktajiem kritērijiem sanāktu tā, ka mājokļa pabalstu varētu saņemt tikai trūcīgie, maznodrošinātie vairs ne. “Pašvaldība ir nākusi pretī, un visi domes deputāti to atbalstīja, ka tiek ieviests koeficients mājokļa pabalsta aprēķināšanai,” ar gandarījumu atzīmē J.Laškova. Viņa norāda, ka šis koeficients būs lielāks atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti, bet mazāks – mājsaimniecībai bez bērniem, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti. Tomēr ne visi maznodrošinātie, kas līdz šim saņēma mājokļa pabalstu, to saņems arī turpmāk, taču citiem tas var sanākt būtiski lielāks. J.Laškova spriež, ka turpmāk mājokļa pabalstu Jelgavā varētu saņemt apmēram deviņsimt mājsaimniecību. “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums atļauj pašvaldībām noteikt labvēlīgākus nosacījumus mājokļa pabalsta aprēķināšanā, un mēs to arī esam izdarījuši,” piebilst J.Laškova.
Patīkami pārsteigta par jauno pabalstu aprēķināšanas kārtību ir 38 gadus vecā daudzbērnu māte Anna. Viņa ir atnākusi uz Sociālo lietu pārvaldi un labprāt dalās savā pieredzē. Sievietes aprūpē ir četri bērni, no kuriem jaunākajam ir pieci gadi, bet vecākajam – 17. Vecākais dēls ir ar īpašām vajadzībām, viņam nepieciešama diennakts aprūpe, tādēļ Anna, kuras profesija ir friziere, nestrādā un nezina, vai kādreiz varēs strādāt. Pagaidām vecākā dēla veselība būtiski neuzlabojas. Annas bērnu tēvs dzīvo atsevišķi, par bērniem interesējas, dažkārt tos apdāvina, taču pašlaik ir bez darba. Uz savu bērnu tēvu Anna paļauties nevar. Uzturlīdzekļus jeb alimentus, kā agrāk tos sauca, viņš nemaksā, tādēļ Anna tos saņem no valsts – par trim bērniem sanāk 365,5 eiro mēnesī. Vēl viņa saņem pabalstu par bērna ar invaliditāti aprūpi. Taupīgi saimniekojot, beidzamo divu gadu laikā Anna būs nopirkusi palielu divistabu dzīvokli (to ģimene īrē ar izpirkšanas tiesībām, un nākamajā mēnesī plānots pabeigt maksāt kopsummu, kas ir 23 tūkstoši eiro). Ģimenei ir arī lietota automašīna. “Es nevaru iedomāties, kā dzīvotu, ja man nebūtu valsts un pašvaldības sociālās palīdzības,“ teic Anna. Līdz šim maksājot par dzīvokli 1000 eiro mēnesī, skaidras naudas ir palicis maz. Ģimene uzturā lietojusi Sarkanā Krusta palīdzības pakas, no šīs organizācijas saņemtas arī drēbes. Interešu izglītības pulciņos Annas jaunākie bērni nepiedalās. Anna domā, ka viens no bērniem varētu apmeklēt nodarbības peldbaseinā, ja vien tas nesanāktu pārāk dārgi. “Ļoti izjūtu to, ka medicīnas pakalpojumi man ir bez maksas. Mūsdienās ārsti ir dārgi,” “Ziņām” teic Anna.
Pabalstu saņēmēju skaits aug
Sociālā darbiniece Helēna Prauda, kas Jelgavas pašvaldībā strādā ar ģimenēm, kurām ir zems ienākumu līmenis un ar Annas ģimeni kopš 2014. gada, atzīst, ka cerības sievietei izveidot stabilu ģimeni, kas pati turētos bez nozīmīga valsts un pašvaldības atbalsta, ir visai mazas. “Tas parasti nav vienkārši, ja ģimenē ir bērns ar speciālām vajadzībām,” teic sociālā darbiniece. Viņa stāsta, ka pirms Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, kā arī garantētā iztikas minimuma pabalsta palielināšanas Annas ģimene saņēma tā saucamo malkas pabalstu, kas ir 210 eiro gadā (trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas klientam ir jāiesniedz čeki, ka tiešām pirkts kurināmais), kā arī 19 eiro ikmēneša pabalstu dzīvokļa komunālo maksājumu segšanai. Tagad, kad sociālais dienests reāli izvērtē ģimenes izdevumus, Anna saņem vairāk. “Ģimenes ar bērniem pie jaunās kārtības ir ieguvējas,” secina sociālā darbiniece.
Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece J.Laškova piebilst, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumu rezultātā Jelgavā vairāk nekā divas reizes ir palielinājies arī garantētā minimuma pabalstu saņēmēju skaits. Pērn tādas bija 96 personas, pašlaik – 227. Lielākoties tie ir cilvēki pirmspensijas vecumā, ilgstoši bezdarbnieki, kuru ienākumi nepārsniedz 109 eiro mēnesī. Par šo cilvēku ienākumiem netiek uzskatītas, piemēram, stipendijas bezdarbnieku kursos, pašvaldības sociālās palīdzības un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu pabalsti u.c. Saistībā ar pašvaldības pabalstu saņemšanu tiek piezīmēts, ka personām, kas ir darbspējīgā vecumā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka un līdzdalības pienākumus savas materiālās situācijas uzlabošanai.
J.Laškova atzīmē, ka sociālais dienests var palīdzēt sakārtot dzīvi arī jelgavniekam, kas ir pilnīgā krīzē – bez darba, naudas, dokumentiem un deklarētas dzīvesvietas. Arī tādam cilvēkam atrastos vieta nakts patversmē, un par to netiktu ņemta maksa. Tomēr arī viņam ir jāievēro princips – jācenšas uzlabot savu dzīvi un šajā gadījumā jāpiedalās nakts patversmes uzkopšanā. Štata apkopējas tur nav. Jācenšas par sevi parūpēties arī pašam.
