Par Vasarsvētku draudzēm bieži runāts mazliet citā toņkārtā. Likumi tur tā kā citi. Un lūgšanu forma.
Par Vasarsvētku draudzēm bieži runāts mazliet citā toņkārtā. Likumi tur tā kā citi. Un lūgšanu forma.
Un saturs?
“Par viltotu naudu veikalā neko nenopirksi. Izlikties par to, kas neesi, ilgstoši nevar. Cilvēks kādu laiku spēj citus apmānīt, bet ne sevi,” tā domā Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkēvičs. Ar viņu saruna par draudzes lomu pilsētā.
“Es uzskatu, ka Jelgavai tā dod ļoti daudz. Draudze, ar to nedomāju tikai savējo, ir kā zemes sāls. Nepieciešama. Tā ir morāles un garīguma virzītāja. Draudze neļauj pilsētai pagrimt. Jo vairāk ļaužu apmeklēs draudzes, jo mazāk būs zādzību, huligānisma un citu nelietību. Draudze palīdz morālā izaugsmē,” tā Ozolinkēvičs.
Arī skola ir gaismas templis. Tā arī audzina morāli, garīgumu. “Bet nelaime, ka ne visi skolotāji saprot vērtību būtību. Turklāt viens ir runāt par rīcību, otrs rīkoties. Ne vienmēr tas ir viens un tas pats. Dievs palīdz cilvēkam pildīt, ko viņš apņēmies. Saviem spēkiem tas nav iespējams. Tas, ka Jelgavā ir daudz dažādu draudžu, ir svētība pilsētai. Kas attiecas uz kādām sadarbības formām, man ir pārliecība, ka baznīcai nevajag jaukties pilsētas darīšanās, bet mums jārūpējas par tiem, kas ir apkārt. Šodien dzīvojam mazliet labāk, bet pirms gadiem aicinājām medmāsas, sanitāres, kurām tolaik bija niecīga alga, saņemt humāno palīdzību. 1996. gadā stundā izdalījām 80 kubikmetru apģērba. Tagad cilvēkiem ir vairāk. Vairs neņem. Sūtām uz laukiem. Un tajās valstīs, kas kādreiz maksāja izdevumus saistībā ar sūtījumiem, tagad dzīves līmenis ir krities, mūsējais kaut nedaudz cēlies. Situācija ir cita.”
Bet Vasarsvētku draudze mēdz būt kategoriska. Pēc principa – pie mums būs tā un ne citādi. Vai piekrītat? “Katoļu priesteris Andris Kravalis teicis, ka jāsludina tā, lai cilvēki tūlīt nožēlotu grēkus un atgrieztos. Es viņam piekrītu. Eiropa šodien atkāpjas islama priekšā, bet Indonēzijā, piemēram, tas atkāpjas kristietībai. Ir ko domāt.”
Interesanti, ka šī ēka, kurā tagad mājo Jelgavas Vasarsvētku draudze, atrodas Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības centrs, bīskapa sēdeklis, darbojas kristīgās kalpošanas skola, reiz padomju laikā tika būvēta kā laulību pils. “Šo namu vispirms cēla mūzikas skolai, vēlāk tā tika domāta laulību ceremonijām. Bija skaisti iecerēts – telpa līgavai, telpa līgavainim, marmora kāpnes, skaista ceremoniju zāle. Cēla vairāk nekā divdesmit gadu, bet neuzcēla. Kad gribējām to pirkt, izpildu komiteja atteica. Atdeva “Bankai Baltija”. Kad tā bankrotēja, piedāvāja mums. Nopirkām 1996. gadā. Tagad tā ir par deviņdesmit procentiem gatava. Šovasar te notikušas piecas laulību ceremonijas. Mēs tās nereģistrējam. Reģistrēšana ir valsts funkcija, un tā lieliski ar to tiek galā. Mēs laulājam, dodam svētību. Domāju, ka šāda pienākumu dalīšana ir ļoti laba lieta.
Draudzē ir 120 tās locekļu, darbojas svētdienas skola, kurā bērnu skaits ir mainīgs. Uz Ziemassvētkiem sanāk vairāk, pārējā laikā mazāk. Kristīgās kalpošanas skolā šogad mācās četrdesmit cilvēku. Ir arī neklātienes plūsma. Vēl nav zināms, cik tajā mācīsies.
***
Uzziņai
Pasaulē ir divas lielas Vasarsvētku kustības. Vienas nosaukums ir Dieva asambleja, otras – Starptautiskā Dieva draudze. Kopējais cilvēku skaits, kas tajās iesaistījušies, – 650 miljonu. Jelgavas draudze pieder Starptautiskajai Dieva draudzei, kas darbojas 164 valstīs. Būtisku atšķirību šīm plūsmām nav. Ozolnieku Bībeles koledža pieder otram strāvojumam – Dieva asamblejai.
