Trešdiena, 22. aprīlis
Armands, Armanda
weather-icon
+4° C, vējš 0.45 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Drenāžas sistēmu kopšana atmaksājas

Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē starp 15 meliorācijas inspektoriem Jānis Teteris ir darba veterāns: rajona melioratora amatā nostrādāti 34 gadi.

Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē starp 15 meliorācijas inspektoriem Jānis Teteris ir darba veterāns: rajona melioratora amatā nostrādāti 34 gadi. «Jelgavas laukus es pazīstu kā savu plaukstu,» viņš saka. «Daudzus kājām esmu izstaigājis, pārzinu katru caurteku, grāvi un tiltu, polderos – katru būvi un nojaušu, kurās vietās atrodas pašas drenas.» Zemē savulaik ieguldīts milzum daudz līdzekļu. 93 procenti rajona lauksaimniecības zemju ir nosusinātas, no tām 95 procenti – ar drenāžu.
J.Teteris savulaik gādājis, lai divos polderos pie sūkņu stacijām tiktu uzceltas Līvānu kombinātā ražotas mājas. Tajās dzīvo sūkņu staciju operatori, kas ar sūkņu staciju palīdzību regulē ūdens līmeņus polderu novadgrāvjos.
Tagad J.Teterim – jau sešdesmit, bet viņš vēl nebūt nedomā paveiktajam ļaut aiziet postā. Pašlaik viņš uzrauga un kontrolē meliorācijas sistēmas polderu zonā – Valgundes, Līvbērzes un arī Glūdas pagastā. Te nu viņam iznāk vērot, ka daudzviet zemnieki nevērīgi izturas pret meliorācijas sistēmām – kā pret mantu, ko saņēmuši bez maksas. Viņi vai nu nezina, vai negrib zināt, ka meliorācijas sistēmas jākopj, lai tās kalpotu arī nākamajām paaudzēm. J.Teteris ir apņēmības pilns panākt, lai katrs zemes īpašnieks koptu meliorācijas sistēmas savos īpašumos. To prasa arī valsts subsīdiju nolikums.
Viņš atceras, ka vēl šovasar, parakstot dokumentus par valsts subsīdiju naudas piešķiršanu augkopībā un lopkopībā, dažreiz piedzīvojis niknus strīdus. Un var saprast – zemnieks, kas nekopj meliorācijas sistēmas, tā zaudē vairākus tūkstošus latu. Izgrozīties nevarēja, jo J.Teteris pārāk labi pārzina meliorētos laukus. Sākumā nepatīkami pārsteigts par stingrajām prasībām bijis zemnieks Andris Āboliņš no Valgundes pagasta, bet tad, visu apsvēris un izpratis, izcirta krūmus novadgrāvjos un attīrīja drenāžas sistēmas iztekas. Šo darbu padarīja arī Glūdas pagasta zemnieku saimniecības «Ziemeļi» īpašniece R.Kaņepe.
Glūdas pagasta SIA «Daile Agro», kas apsaimnieko 1499 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo zemju, novadgrāvju sakopšanā izmantojusi SIA «Zemgales meliorācija» mehānismus – speciālās nogāžu pļaujmašīnas. Mehanizēti izpļauti 19,2 kilometri novadgrāvju. Un tas nāk atpakaļ, jo valsts subsīdijas saimniecība saņems daudzkārt lielākas, nekā samaksāts par darbu melioratoriem.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.