Pasludinātajam taupības režīmam piemīt kāda ārkārtīgi nepatīkama iezīme, proti – tiek ekonomēts visur, kur vajadzētu un arī – kur nebūtu ieteicams.Iekšlietu sfēras apdalīšana ar līdzekļiem, teju paralizējot likuma sargu darbaspējas, brīvajā Latvijā kļuvusi gandrīz par stulbuma klasikas un realitātes šova krustojumu. Savukārt drakoniska (vietām gan – kosmētiska) taupības režīma laiks ir visai piemērots, lai kārtības sargus uniformās «netīšām» ierobežotu vēl vairāk.Īpašu uzmanību pelna tieši pēdējais idejiskais šāviens – piecas reizes samazināt finansējumu degvielas iegādei Ceļu policijas (CP) vajadzībām. Tādējādi katrai ekipāžai vienā maiņā būtu jāiztiek ar pieciem litriem benzīna, turklāt jārēķinās arī ar zināmu cenu kāpumu tuvākajos mēnešos… Uz šā absurda fona prasās atgādināt par neveiksmīgajiem centieniem pievērst policijas augstākās vadības uzmanību dažāda ranga priekšnieku tieksmei izmantot dienesta transportu savām vajadzībām.Tā nu CP, šķiet, atliks vien atgriezties pie sentēvu metodēm un mudināt policistus auto vietā izmantot kājas vai «resursu taupības nolūkā» ar radaru un bākuguni rokā uz ceļmalas posteni doties ar sabiedrisko transportu. Vai arī, draudzīgi saspiežoties, izmantojot gariem zobiem atvēlētos degvielas litrus, vienā dienesta automašīnā izvadāt inspektorus pa ceļmalu krūmiem.Savukārt agresoriem, dzērājbraucējiem un bēdzējiem rokas kļūs krietni brīvākas – kājām pārkāpēju nenoķert, bet mēneša degvielas limits, kas zina, jau nobraukts. Diemžēl tādējādi visi pozitīvie rezultāti satiksmes drošībā, ko pēdējos gados devusi virkne kampaņu, vienā brīdī var izrādīties kaķim zem astes. Un kuru tad vainosim nākamajos «traģiskajos Jāņos»?
Drošība zem astes
00:01
06.01.2009
86