No 1. jūnija var atsākt ķert asaru radiniekus zandartus. Šīm zivīm beidzies nārsts un parādījusies milzīga vēlme atjaunot zaudētos spēkus. Tieši jūnijā to makšķerēšana var sekmēties vislabāk.
No 1. jūnija var atsākt ķert asaru radiniekus zandartus. Šīm zivīm beidzies nārsts un parādījusies milzīga vēlme atjaunot zaudētos spēkus. Tieši jūnijā to makšķerēšana var sekmēties vislabāk.
Kaut arī šķiet, ka zandarti mīt upēs, patiesībā tie sastopami jūras piekrastē, Rīgas līcī un ar to saistītajos saldūdeņos. Tomēr zandarti nav sastopami visur, jo tie ir izvēlīgi ūdens un gultnes ziņā.
Patīk brūngani ūdeņi
Daudzos ezeros tie ieaudzēti mākslīgi. Šīs zivis parasti mīt dziļos mēreni siltos ūdeņos netālu no grunts. Upēs bieži sastopamas straumju galos – atvaros, siekstu, dziļāku bedru un citu slēptuvju tuvumā. Īpaši mīļi tiem ir tumši, brūngani ūdeņi, piemēram, tādi kā Daugavā. Kā jau minēts, zandarti ir tuvi asaru radinieki. Vienīgi viņiem nav sarkanu spuru. Atcerieties – ja zivij uz sāniem ir vertikālas svītras, tas nav milzu ķīsis, bet gan sīks, vaļā laižams zandarts (īsāks par 45 centimetriem).
Slaidā zaļganpelēkā zivs mēdz būt garāka par metru un svarā pārsniegt desmit kilogramu. Latvijā lielākais 2004. gadā Burtnieku ezerā izvilktais zandarts svēra 11,13 kilogramu. Jāpiebilst, ka tā ir viena no garšīgākajām zivīm, kas mīt Latvijas ūdeņos.
Labākais to makšķerēšanas laiks – jūnija sākums pēc nārsta un atvasaras siltās dienas. Vasarā vislabākā cope sagaidāma agri no rīta vai vakara stundās. Uz lomu var cerēt arī apmākušās pēcpusdienās. Ja gadās uziet zandarta mītnes vietu un to noķert, var cerēt, ka piekodīsies vēl kāds, jo šīs zivis uzglūnēt laupījumam mēdz vairākas kopā.
Vairās gaismas
Lai tiktu pie pieklājīga zandartu loma, makšķerēšanas piederumiem gan jābūt smalkākiem, nekā ķerot līdakas. Te nu spiningam nederēs parasta stieples pavadiņa. Tajā pašā laikā, ja pastāv iespēja, ka pieķersies arī kāda līdaka, labāk izmantot izturīgāku sintētisku pavadiņu.
Ķerot zandartus ar pludiņmakšķeri, parasti uz 5. – 8. numura āķa sprauž līdz astoņus centimetrus garu grunduli, karūsu vai kādu citu dzīvu vai nedzīvu ēsmas zivtiņu. Āķi parasti izver cauri ēsmas lūpai. Biežu māņu ķērienu gadījumā to ieteicams aizkabināt aiz tās astes. Izmanto mazu pludiņu ar svariņu pie pavadiņas, lai ēsma peldētu tuvu gultnei. Galvenais atcerēties, ka zandarts ir tumsu mīloša zivs, kas vairās gaismas, tāpēc ēsma jāpiedāvā pamatīgā dziļumā. Pēc tāliem metieniem aukla jāuztin ar īsiem pievilcieniem.
Ņem, kamēr grimst
Zandartu spiningošanai vajadzīga īpaša tehnika. Ja izmanto mākslīgo ēsmu, tai jābūt garenas zivtiņas formā. Par vienu no “ražīgākajiem” paņēmieniem tiek uzskatīta velcēšana. Tādējādi mazsvarīga nozīme iemetiena tālumam, galvenais ir velcēšanas ātrums un pareiza vizuļa izvēle. Lai gan tā skaitās diezgan pasīva makšķerēšana, lielās un samērā dziļās ūdenstilpēs tas ir pietiekami efektīvs veids, kā atrast un ar spiningu mēģināt noķert zivis, turklāt lielus eksemplārus. Ēsma jāvada dziļi ūdenī, lēni velcējot. Piemēroti būs tvisteri un 6 – 10 centimetru gari roteri. Lielākos tos izmanto spēcīgākā straumē. Interesanti, ka tieši zandartu makšķerēšanā tvisteri pamazām sākuši izspiest līdz šim populārās ēsmas zivtiņu sistēmas. Kad vizulis iekritis ūdenī, jāgaida, līdz tas sasniegs gultni. Par to liecinās auklas apstāšanās. Tad to nedaudz pievelk un gaida, līdz māneklis atkal sasniegs gultni un aukla atslābs. Tā turpina, kamēr vizulis pievilkts pie laivas. Zandarts ēsmu parasti tver brīdī, kad tā grimst. Ja šķiet, ka āķis aizķēries, spēcīgi jāpiecērt.
Zandartus var mēģināt ķert arī ar mušiņmakšķeri. Šajā gadījumā jāizmanto lielās slapjās strīmerveida mušiņas, kurām pierīkots neliels svariņš. Skarot gultni, tas pārvietojas lēcieniem. Šis paņēmiens tomēr negarantēs tik labus panākumus kā velcēšana.
Ievērojamus lomus var gūt, par ēsmu izmantojot nevis dzīvu zivtiņu, bet gan tās gaļas strēmeli. To uzsprauž uz stipra vienžubura āķa, 30 – 50 centimetru augšpus pietiprina svina svariņu, tam jābūt tik smagam, lai ēsma kustētos tuvu gultnei. Ezeros un mierīgos upju posmos lieto pludiņmakšķeri, ja vajadzīgs, ar slīdošo pludiņu. Pēc iemetiena ēsmu nogremdē uz grunts. Ja zandarts to tver, nav īpaši jāsteidzas. Jāļauj zivij ēsmu ierīt un tad plūstoši jāpiecērt.
