Laima. Vai jau šūpulī līdz ar vārdu vecāki gribēja meitenei iedot arī laimi?
Laima. Vai jau šūpulī līdz ar vārdu vecāki gribēja meitenei iedot arī laimi? Pirmais jautājums Laimai Butānei viņas sumināšanas reizē: “Kad Laima ir nelaimīga?”
Uz to šarmantā dāma parausta plecus. “Nezinu. Man šķiet, ka cilvēks savā dzīvē nav ne īsti nelaimīgs, ne īsti laimīgs. Laimei un nelaimei pieder acumirkļi. Pārējā laikā ir dzīve. Protams, ja esmu slima, jūtos nelaimīga, nemaz nerunājot par to, ja notiek kas traģisks. Slikti notikumi cilvēku dara nelaimīgu. Esmu ievērojusi, ka pietiek tikai nodomāt – ak, cik man pašlaik ir labi – visi veseli, darbā un ģimenē miers –, lai nākamajā brīdī jau nāktos saskarties ar problēmām. Izskaidrot to nevaru, bet tā man ir,” stāsta Laima.
Kolēģi no Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” par viņu saka – smaidīga, laipna, izpalīdzīga. Bet kā viņa pati vērtē savu raksturu? “Es teiktu, ka protu uzklausīt cilvēkus. Pie manis daudzi nāk parunāties. Bet, ja jāmin kas slikts, tad – esmu ietiepīga. Ja ar kādu grūti kontaktēties atšķirīgo uzskatu vai rakstura dēļ, tad ir – tāpat saprotot, ka otram taisnība, mēdzu iespītēties. Principa pēc.”
L.Butāne kopš 1998. gada dzied korī “Zemgale”, pirms tam dziedājusi medicīnas darbinieku korī “Vita”. Uz jautājumu, kas viņu saista vēl bez dziesmas, atbild, ka vasarās varot paknakstīties dārzā, bet pērn tas tik un tā aizaudzis. Ar kori būts Norvēģijā, Lietuvā, Ungārijā, Austrijā, Polijā. Katru gadu koncerttūres notiek pa Latviju. “Tā jau teic, ka jaunībā vajagot braukt uz ārzemēm, bet vecumā – tepat pa Latviju. Nezinu, vai tas būtu vecums, bet, kad devāmies uz Alūksni, uz vienas vien šosejas nepārtraukti redzēju norādes ar interesantām vietām.”
Un tavas dzīves moto? “Tas mainās. Jaunībā cits, tagad cits. Vienīgā nemainīgā vērtība ir ģimene, bērni, veselība. Gribu, lai bērni sasniedz to, ko iecerējuši. Jo viņi zina, ko vēlas. Tāpēc, domāju, arī izdosies,” teic tumšmatainā dāma ar laimīgo vārdu, kurai mīļākā krāsa ir dzeltena. Sevišķi dzelteni ziedi, kas mirdz citu vidū kā mazas un siltas saules.
Vārdadienās Laimas nelielajā dzīvoklītī sanākot kādi cilvēki desmit, divpadsmit – tuvākie. Vairāk jau arī neesot vietas. Lai izdodas prieks!
