90 dienu līdz lielajiem dziesmu un deju svētkiem.
90 dienu līdz lielajiem dziesmu un deju svētkiem
Atkal nāk vasara, kad daudzu tūkstošu tautiešu domas būs saistītas ar lielajiem dziesmu un deju svētkiem. Tos gaida arī Lielplatones, Elejas un Platones pagastā. No turienes nāk koris “Sidrabe”, ko jau ceturto gadu desmitu vada Zita Kurševa.
Pagājušajā sestdienā uz Lielvircavas tautas nama skatuves sadziedājās Jelgavas rajona apvienotais koris, ko veido Ozolnieku koris, Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagasta koris “Svīri”, kā arī sidrabnieki. Gaisā virmoja cerīgs mākslas un nacionāls pārdzīvojums, ka pat mazinās “cemme”, ka tu neesi starp augstākās sabiedrības “vipiem” vai “fiksi” izpirkto biļešu īpašniekiem, kas varēs skatīt svētku koncertus Rīgā. Sadziedāšanas reizē interesanti bija vērot diriģentus – katram savs raksturs, juta arī uztraukumu. Zita Kurševa viņu vidū likās viena no smaidīgākajām, kas ne tikai vada kori, bet arī bauda svētku gaidīšanas noskaņu.
Jaunajiem speciālistiem lika dziedāt
Kad Jelgavas Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļas absolvente Zita Sondore ieradās savā pirmajā darbavietā Lielplatones tautas namā, bija dziļi padomju laiki – 1971. gads. Ļeņina portreti visās malās, konkursos un skatēs žūrijās vienmēr sēdēja arī kompartijas funkcionāri. Taču bija arī pozitīvais – mudināja dziedāt kopsaimniecību jaunos speciālistus. Par koru lietām neatslābstoši runāja ciemu padomēs, kopsaimniecībās. Vispār koru bija vairāk. Brīvdomības, protams, mazāk. Zita atceras: “Braucot no vieniem dziesmu svētkiem, vīri autobusā piepeši rāva vaļā “Zilo lakatiņu”. Ko nu! Katrā kolektīvā taču bija savs drošības komitejas ziņotājs jeb “stukačs”, kam par tādas “fašistiskas” leģionāru dziesmas dziedāšanu vajadzētu atskaitīties, kur pieklājas. Toreiz tiešām viena dāmīte zīmīgi, savā sēdeklī pagriezās, atskatījās atpakaļ – kuri tad tie dziedātāji ir? Tomēr nekādu nepatikšanu pēc šā fakta nebija.”
Dziesmu svētku simtgades 1973. gada koru karos jaunā diriģente Zita Sondore kopā ar Lielplatones kori sevi pieteica pirmo reizi. Tā nu visi nākamie dziesmu svētki bijuši kā virsotnes viņas turpmākajā darbā.
Abiem senči Latgalē
1973. gads Zitai bija zīmīgs ar to, ka no Jelgavas – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas – uz Lielplatoni atnāca strādāt Māris Kurševs. Viņš ir dzimis latgalietis no Balvu rajona. Zita dzimusi un augusi Bukaišu pagastā, taču viņas senči arī ir latgalieši, kas Zemgalē ienāca tāpēc, ka divdesmitajos gados, dalot muižas, šeit vieglāk varēja dabūt zemi. Caur dziesmu radās Zitas un Māra mīlestība, 1976. gadā tika nosvinētas kāzas. Jāpiebilst, ka Māris spēlē ģitāru un kļuvis par ļoti aktīvu portāla www.dziesmas.lv līdzveidotāju. Kurševu ģimenē uzaudzināti trīs bērni un nu jau aug mazmeitiņa. Mūziķa profesiju ir izvēlējies vecākais dēls, pazīstamais dziedātājs Jānis Kurševs, bet meitas Maija un Liene ir sava ceļa gājējas apģērba un reklāmas dizaina jomā. “Kad Jānis pabeidza Lielplatones pamatskolu, es viņam teicu, ka tagad ir divi varianti – vai nu doties uz Zaļenieku arodvidusskolu mācīties par traktoristu, vai arī uz Jelgavas Mūzikas vidusskolu, kas prasa tūlītēju piespiešanos klavieru spēlēšanā,” atceras Zita Kurševa. Pārdomājis mātes teikto, Jānis izvēlējās otro variantu. Nu jau viņš studē Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā.
Radošās enerģijas meklējumos
Zita Kurševa bieži domā par cilvēku attiecību mākslu. Kur ņemt tās domas un vārdus, kuri gan vecāku – bērnu, gan diriģentes – koristu attiecībās varētu radīt milzu pozitīvo enerģiju? Kad būt stingrai, pat skarbai, kad žēlojošai? Tai enerģijai kaut kur jābūt. Par to liecina kaut vai senču piemērs uz plikas zemes, svešā pusē radot savu zemnieku saimniecību un izaudzinot prāvu ģimeni.
Būt dziedātājam, kultūras darbiniekam – tā nav viegla maize. Jānis jau pamēģinājis konkurēt ar ķīniešiem uz Rietumeiropas skatuvēm. Latviešu kordiriģentu lielais vairums tāpat arī Zita strādā vēl citu maizes darbu. Tas viņai ir dziedāšanas skolotājas amats Lielplatones Speciālajā internātskolā. “Visgrūtākās koriem bija astoņdesmito gadu beigas, deviņdesmito gadu sākums. “Sidrabē” palika divdesmit divdesmit pieci dziedātāji, un es pēkšņi ar šausmām atklāju, ka koris vairs nevar tīri nodziedāt “Pūt, vējiņi!”. Platonē un arī ne vienā vien citā vietā kori izjuka pavisam. Vairāk tas notika pagastos, kur diriģenti brauca no pilsētas. Mana zināma priekšrocība bija tā, ka dzīvoju uz vietas un tādējādi bija vieglāk dziedātājus saturēt,” atceras diriģente.
Deviņdesmitajiem gadiem raksturīgā iezīme, kad daudzi strādāja divos trijos darbos, mazinājusies. Tagad vienam otram tautietim parādījies vairāk brīva laika. Taču kur teikts, ka tādēļ tev vajadzētu iet uz kori! Dažādu citu ļoti interesantu un veselīgu hobiju variantu skaits audzis. Ar koristiem gan ir tā: kurš atnācis un kaut reizi bijis dziesmu svētkos, tas paliek līdz dziedāšanai senioru kolektīvos. Jāpiebilst, ka Zita Kurševa strādā arī ar Jelgavas rajona senioru kori “Gaisma”. Tas ir agrākais Jelgavas rajona skolotāju kolektīvs, kuram deviņdesmitajos gados neizdevās atrast gados jaunus dalībniekus un nācās pāriet šajā statusā. Taču “Gaisma” arī brauks uz dziesmu svētkiem. Turklāt šis ir koris, kur Zitai nācies kā diriģentei stāvēt priekšā savai dziedāšanas skolotājai no Bukaišu pamatskolas laika Martai Hūnei. Viņa Zitu 1967. gadā iesēdināja autobusā un atveda uz Jelgavas Mūzikas vidusskolu, kur arī sākās viņas kordiriģentes ceļš.
***
Par Zitu Kurševu
Guntis Pavilons:
Zita ir īsta zemgaliete – pamatīga, ar lielām darba spējām.
Tandēmā ar vīru Māri uztur kora garu. Liela ir viņas dzīves pieredze. Zita pareizi saliek akcentus un nestreso par niekiem. Tas nenozīmē, ka viņa samierinās ar esošo. Zita vienkārši prot atrast īsto pieeju. “Sidrabē” esam trīs diriģenti, Zita reizē ir arī kora vadītāja. Viņas dvēseliskums un emocionalitāte savāc mūs visus kopā.
***
Koris “Sidrabe”
Dzied Lielplatones, Platones un Elejas pagasta 45 iedzīvotāji, no tiem 14 vīru.
Vada trīs diriģenti: Zita Kurševa, Ilva Krauze un Guntis Pavilons.
Kordziedāšana Platones un Lielplatones pagastā bijusi cieņā jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
Kora vēsturē zināmie diriģenti Vilis Kviete, Miķelis Spirģis, Voldemārs Ozoliņš, Aleksandrs Šteins, Jānis Roze, Harijs Sprinģis, Elvīra Ducena, Roberts Gods, Lelde Kesmina, Lūcija Pintere.
***
Savādi gan
Lielajos dziesmu svētkos piedalās divas “Sidrabes”. Nosaukums “Sidrabe” Lielplatones korim tika apstiprināts 1983. gadā. Cauri pagastam tek Sidrabes upe, kuras krastā, iespējams, atradusies arī seno zemgaļu Sidrabes pils. Drīz pēc tam “Sidrabes” vārdu sev piešķīra arī izcilais, daudzkārt dziesmu svētkos augsti novērtētais Dobeles rajona skolotāju koris. Ir ziņas, ka tolaik dobelnieki zināja, ka Lielplatonē “Sidrabe” jau pastāv, tomēr palika pie sava. Iespējams, viņi domāja, ka tāds mazs vājš lauku korītis tiem ceļu nekad nepāries. Tomēr dzīvē noticis citādi – pastāv abas “Sidrabes”. Ne vienreiz vien presē un bukletos sajauktas mūsu bildes un iznākuši citi pārpratumi.
