Dziesmu svētki izvērtās par kultūras dzīves svarīgāko notikumu ne tikai pēc mēroga, bet arī pēc satura un kvalitātes. Vairāki jelgavnieki piedalījās svētku virsvadībā: Gunta Skuja bija deju svētku virsvadītāja, Vilis Ozols – goda virsvadītājs, Raitis Ašmanis – pūtēju orķestru virsdiriģents, Velta Leja – folkloras dienu scenāriste un režisore, bet Mārtiņš Vilkārsis – deju lieluzveduma «Izdejot laiku» un kokļu koncerta scenogrāfs. Gribas uzteikt vai visus 32 mūsu pilsētas un 22 rajona kolektīvus, kuru pārstāvji vairāk nekā 38 tūkstošu dalībnieku vidū nebija tikai statistu lomā, bet vislielākais panākums – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora «Spīgo» 8. jūlija koru karos Latvijas Universitātes lielajā aulā nopelnītā pirmā vieta sieviešu koru grupā.«Spīgo» iepriecināja arī ar starptautiskiem panākumiem – diriģentes Līgas Celmas vadībā oktobrī ieguva pirmo vietu un Zelta diplomu jauniešu koru grupā starptautiskajā festivālā «Musica Mundi» Venēcijā.Arvien vairāk sākam pierast, ka Sv.Annas baznīca līdztekus augstas klases kolektīvu jau novērtētajam (LNSO, «Sinfonietta Rīga», koris «Latvija» u.c.) Jelgavas kultūras namam kļūst par nozīmīgu pilsētas mūzikas dzīves centru. Lai minam kaut vai Pola Makartnija oratorijas atskaņojumu, jauno ērģelnieku festivālu un citus pasākumus (arī ikmēneša kino seansus), kas atvērti visiem kultūras draugiem neatkarīgi no ticības un konfesionālās piederības. Arvien aktīvāka koncertdzīve ritēja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, protams, neaizmirstot par tā pamatfunkcijām – rūpēm par kultūrvēsturisko mantojumu. Muzejs visa gada garumā priecēja arī ar daudzveidīgām mākslas izstādēm. Tāpat kā Mākslas skola, kur par gada nozīmīgāko jāuzskata Visvalža Garokalna jubilejas izstāde, kamēr skolas audzēkņi un pasniedzēji pārsteidza ar lielisku darbu skati Ģ.Eliasa muzejā. Izstāžu dzīvē nozīmīgs notikums – jaunās galerijas «Suņa taka» atvēršana vecpilsētā.Ražīgs gads bijis literātiem – dzejas kluba «Pieskāriens» autori izdevuši jau otro almanahu – «Zemgales vācelīte». Savs dzejas krājums arī kluba biedrei Verai Roķei, bet, ja palūkojamies uz «augstās literatūras» plauktiem, tad īsā laika sprīdī grāmatnīcas iepriecināja ar dzejnieka Eduarda Aivara «Sāras mīlestību» un rakstnieka Aivara Eipura «Minimām». Pieņemot, ka abu pēdējo autors ikdienas veidolā ir viens un tas pats jelgavnieks – visu cieņu!
