Šī nedēļa bija smaga un saspringta. Emocionālās gradācijas pamatīgas. Sakarā ar skolēnu dziesmu un deju svētkiem slodze liela.
Šī nedēļa bija smaga un saspringta. Emocionālās gradācijas pamatīgas. Sakarā ar skolēnu dziesmu un deju svētkiem slodze liela.
Tomēr priecājos, ka esmu pietiekami pieredzējusi, lai atšķirtu, par ko satraukties, ko mierīgi darīt, kas jādara, lai būtu labs rezultāts. Ja pati esmu pārliecināta un palīgi uzticami, visam jānotiek labi. Protams, starpgadījumi nav patīkami, bet es vairs neuzņemos citu vainu.
Pirmdiena. Rīts sākās ar sanāksmi Jelgavas rajona Padomes Izglītības, kultūras un sociālo lietu departamentā, kur jāatskaitās par iepriekšējā nedēļā padarīto un jāinformē par kārtējā nedēļā plānoto. Tad sanāksme rajona Padomē, kur man jāsniedz atskaite par iepriekšējā mēneša darbu. Par veiksmīgu uzskatu tikšanos ar izglītības inspektoru Vairi Ļaudamu, jo precizējām būtiskus jautājumus par interešu izglītības programmām.
Šajā dienā notika arī darbs ar žanru metodiķiem, izanalizējām iepriekšējā gada veikumu. Vakarā relaksējos mežā, pastaigājoties ar suni.
Otrdiena. Darbs ar grāmatvedību, dziesmu svētku pārskaitījumu noformēšana, vēlreiz svētku tāmes precizēšana, katra cipara trīskārtēja pārbaude, svētku ielūgumu dalīšana, dziesmu svētku bērnu ēdināšanas grafika pārskatīšana.
Trešdiena. Interešu izglītības komisijas sēde, kurā izvērtējām iesniegtās interešu izglītības programmas.
Tā kā augustā 33 rajona pedagogi, kas iesaistījušies svētku aktivitātēs, brauks pieredzes apmaiņā uz Stokholmu, nācās meklēt pagastu lielāku atbalstu. Tā ir rajona Padomes un pagastu balva saviem skolotājiem. Diemžēl esam nedaudz pārtērējuši budžetu, jo bija nepieciešams uzšūt skaistus tērpus mūsu meiteņu apvienotajam korim “Asni”, kas iekļuva labāko skaitā un dziedās Latviešu biedrības namā finālā. Paldies pagastiem – savu skolotāju pieredzes apmaiņas braucienam visi atrada mazliet vairāk līdzekļu, nekā sākumā bija nolemts.
Vakarā piedalījos seminārā par to, kā kļūt bagātai. Informācija laba, bet tas pagaidām nav man. Kamēr galus kaut kā varēšu savilkt, tikmēr ar tirdzniecību nenodarbošos.
Ceturtdiena. Kārtējie pārskaitījumi, rēķini, pasūtījumi. Administrācijas sapulce. Vēlreiz pilnīgi “izņēmām” visu dziesmu svētku norišu plānu – iebraukšanu un izbraukšanu, mēģinājumus, gulēšanu, koncertus, atklāšanu, noslēguma gājienu. Sarunas par noformējumu.
Paldies jāsaka aktīvajiem vircavniekiem, kas parūpēsies, lai mūsu bērniem netrūktu ziedu pušķīšu, ko māt sveicieniem. 1. un 2. jūlijā ar baļļām un spaiņiem “nesīsimies” no Vircavas uz Rīgu.
Vakarā pa galvu pa kaklu devos uz suņu dresēšanas skolu. Mana baltā amerikāņu buldoga šķirnes skaistule Skeita mani neklausa. Divas stundas nomocījos, jo viņa domāja, ka atvesta, lai parotaļātos ar citiem suņiem, nevis mācītos. Mājup braucot, Skeita savu balto kažoku “izlika” uz netīrās autobusa grīdas un bija laimīgi nogurusi. Tā kā netieku galā arī ar uzpurņa uzlikšanu, bija jāieklausās saprātīgās pamācībās.
Piektdiena. Atkal saimnieciski un organizatoriski darbi. Došanās uz Rīgu kopā ar mediķi un metodiķi, lai izvērtētu 303 bērnu atrašanās vietu Rīgas Amatniecības skolā.
Sestdien dēlam Olafam paliek 24 gadi. Pusdienas jāuztaisa. Neko citu neesmu plānojusi. Protams, trīskārtējas pastaigas ar Skeitu.
Svētdiena, visticamāk, paies, domājot par kāzu scenāriju, jo 8. jūlijā man jāvada kāzas. Tas sagādās radošu prieku. Ja būs saulīte, iziešu tai parādīties.
