Rita Našeniece ir Latvijas žurnāliste, kura jau vairākus gadus strādā pasaules karstākajos punktos.
Rita Našeniece ir Latvijas žurnāliste, kura jau vairākus gadus strādā pasaules karstākajos punktos. Pirms divām nedēļām viņa atgriezās no Bosnijas, kur no 1997. gada novembra līdz 1999. gada janvārim kā Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas pārstāve pildīja preses
sekretāres pienākumus. Viesojoties Jelgavā un preses klubiņā tiekoties ar kolēģiem, viņa stāstīja par savu darbu.
Ar ko nodarbojas preses sekretārs
Bosnijas misija bija viena no lielākajām un viena no tām, kurā darbojās preses un masu komunikācijas līdzekļu speciālisti – pieci cilvēki no dažādām valstīm. Pirms Ritas preses sekretāra amatā bija lietuvietis, bet pēc viņas aizbraukšanas darbu turpināja austrietis. Sokolacas reģionālais centrs, kurā viņa strādāja, politisku apsvērumu dēļ atradās serbu apdzīvotās teritorijas austrumu daļā. Ģeogrāfiski centra atrašanās vieta vairākkārt tika mainīta, un pēdējos mēnešos nācās strādāt Bosnijas – Hercogovinas galvaspilsētā Sarajevā.
EDSO labprāt pieņem darbā sievietes, un, kā uzskata Rita, darbu, kas saistīts ar presi un plašsaziņas līdzekļiem, sieviete var izdarīt pat labāk nekā vīrietis. Pārsvarā EDSO nodarbojas ar vēlēšanu novērošanu, cilvēktiesību un reģionāli organizatoriskiem jautājumiem, bet Rita kopā ar saviem kolēģiem veica dažāda veida politisku notikumu izpēti un analīzi, kā arī sniedza ziņojumus starptautiskajām aģentūrām un organizācijām ANO un NATO sistēmā.
– Analītiskajos un nedēļas ziņojumos mēs kā novērotāji ziņojām saviem «šefiem» Sarajevā un vietējiem žurnālistiem, bet galvenā «ofisa» (tas atradās Sarajevā) darbinieki runāja ar ārvalstu žurnālistiem. EDSO ir stingri nodalītas funkcijas – kas ar ko drīkst runāt. Tā bija skola, bet zināmā mērā birokrātijas skola. Cilvēki šajās starptautiskajās aģentūrās tika regulēti, – stāstīja Rita Našeniece.
Dienvidslāvijā viņa atrodas kopš 1995. gada, kad tika noslēgts Deitonas miera līgums. Rita strādāja serbu Krainā, Horvātijas teritorijā. 1996. gadā – Dobojā, Tuzlā un Morgenā, 1997. gadā – vēlēšanu novērošanā Goraždē, bet 1997. gada novembrī radās vakance EDSO misijā Bosnijā.
– Vēlēšanos braukt uz Bosniju un strādāt izteicu es pati. Konkursa nebija. Veltījām daudz laika un pūļu, lai sevi demonstrētu masu saziņas līdzekļos, izpildītu preses sekretāra funkcijas, atbalstītu neatkarīgos masu komunikācijas līdzekļus. Jau no 1995. līdz 1996. gadam bija redzams, ka demokrātiskas vēlēšanas nevar notikt valstī, kurā masu saziņas līdzekļi atrodas politiska spiediena ietekmē, ir tendenciozi un atkarīgi no nacionālām partijām. Daudz strādājām, lai savestu kopā vietējos saziņas līdzekļus ar starptautiskām aģentūrām, – savu darbu raksturoja Rita.
Ekspertu komisijām lielas pilnvaras
Līdztekus preses sekretāres funkciju veikšanai Rita Našeniece palīdzēja izveidot masu komunikāciju līdzekļu ekspertu komisijas. To pilnvaras bija tik stipras, ka plašsaziņas līdzekļi varēja pamatīgi ciest – līdz pat slēgšanai. Tā neprofesionāla žurnālistu darba dēļ, kā rezultātā tika rupji aizskartas bosniešu un horvātu tiesības, tika slēgta serbu televīzija – valsts televīzija. Šogad pirms vēlēšanām ļoti tuvu slēgšanai atradās horvātu televīzija, bet, izmainot masu komunikāciju politiku, tā izvairījās no slēgšanas.
– Es biju vienas reģionālās mediju komisijas priekšsēdētāja. Žēl, ka Neatkarīgo masu informācijas līdzekļu komisija pārņēma šīs funkcijas. Tā bija laba skola, – atzīst Rita.
Sarajevā vairāk novērotāju nekā pastāvīgo iedzīvotāju
Rita piekrita šādam spriedumam un atzina, ka novērotāju tiešām esot daudz. Sarajeva ir skaista pilsēta, kosmopolītiska. Tai piemītot kaut kas īpašs, tāds magnētisms, kas pievelk visus ārzemniekus. Pilsētā mierīgi līdzās pastāv gan ortodoksālās, gan katoļu baznīcas, gan mošejas. Sākot ar 1997. gadu, kad pilsētā sāka ieplūst ārvalstu investīcijas, stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Tomēr mazas pilsētas pēc karadarbības izskatoties labāk. Lielām pilsētām ir lielākas problēmas – ielas, apkures un ūdens sistēmas kara darbības laikā netika remontētas.
Tā kā Ritai Latvijā palika ģimene, uzturēties Bosnijā bijis psiholoģiski smagi. Divreiz vīrs ar mašīnu atvedis bērnus pie Ritas, un divreiz viņa pabijusi Latvijā.
Bosnija atrodas tik tālu no mums
Ar interneta starpniecību Rita saņēmusi visai skopu informāciju no Latvijas, pārsvarā īsas ziņas. Atmiņā visspilgtāk palikusi ziņa par Šķēles «podu» lietu. Taču tas, kā par Balkāniem raksta Latvijas prese, Ritai Našeniecei izraisa smaidu. Rita minēja faktu, ka viena no vadošajām Latvijas avīzēm rakstā par kāda kara noziedznieka aizturēšanu(tas noticis teritorijā, kurā viņa strādājusi) kļūdaini uzrakstījusi pilsētiņas nosaukumu, kurā tas noticis, – nevis Fokča, bet Foka. Ritai tas izraisījis asociācijas ar bērnībā redzēto multiplikācijas filmu «Foka – meistars visās lietās». Vai arī lasot, ka «demonstrācija notika pie ANO Miera misijas ēkas»(1995.gadā šīs funkcijas pārņēma EDSO).
Rita teica: – Bet patiesībā tas ir aizkustinoši, jo norāda, cik šī zeme atrodas tālu no mums.
