Pasaule joprojām ir saspringusi Amerikas trieciena gaidās, kuru ieplānots vērst pret teroristu atbalstītājiem visā pasaulē, vispirmām kārtām jau pret Afganistānas valdošo režīmu «Taleban».
Pasaule joprojām ir saspringusi Amerikas trieciena gaidās, kuru ieplānots vērst pret teroristu atbalstītājiem visā pasaulē, vispirmām kārtām jau pret Afganistānas valdošo režīmu «Taleban». Paši talibi jau ne reizi vien nonākuši pretrunās savos izteikumos, apgalvojot, ka pasaules meklētākais terorists vairs neatrodas viņu valstī, bet vēlāk atzīstot, ka bin Ladens dienas vada slepenā bunkurā kādā no Afganistānas nostūriem, taču viņa rīcība «pilnībā tiek kontrolēta». Lai arī politeksperti pareģo drīzu «Taleban» krišanu, režīms spītīgi turas un, lai gūtu finansu līdzekļus bruņojuma iegādei, ir iecerējis realizēt vairākus desmitus miljardu dolāru vērtos narkotiku uzkrājumus.
Amerikas prezidents Džordžs Bušs tikmēr turpina darboties, nākot klajā ar dažādiem paziņojumiem: vienu reizi sakot, ka cīņa pret terorismu sāksies ar slepeniem pagrīdes manevriem Afganistānas iekšienē, pēc tam tiks iznīcināts smagais militārais arsenāls, un tad pret novārdzinātajiem karotājiem tiks sāktas specvienību operācijas, savukārt citā reizē bilstot, ka pagaidām, kamēr tiek apzinātas teroristu bāzu atrašanās vietas, šajā valstī vispār nav uzbrukuma vērtu mērķu. Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, iepazinies ar pagaidām lielā slepenībā turētajiem pierādījumiem par Osamas bin Ladena saistību ar nesen ASV veiktajiem terora aktiem, paudis gatavību ar militārajiem resursiem atbalstīt pretterorisma manevrus, atzīmējot, ka ar bandītiem sarunas vispār nav iespējamas un asi noraidot jebkādu diplomātisku vienošanās iespēju. NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons Briselē jau paziņojis par alianses hartas 5. punkta (kas paredz, ka militārs uzbrukums kādai no dalībvalstīm ir uzbrukums visai aliansei) stāšanos spēkā.
Globalizācijas pretinieku tūkstoši, kas Vašingtonā bija pulcējušies, lai demonstrētu savas antipātijas pret tur iecerēto Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmi, sakarā ar plānotā pasākuma atlikšanu «piespiedu kārtā» nolēma mainīt mērķi un vienojās skaļā protestā pret gaidāmo karadarbību. Jāpiebilst, ka šādas demonstrācijas šonedēļ notikušas daudzās pasaules valstīs.
Ņemot vērā nesenās terora izpausmes ASV, jautājumā par NATO paplašināšanu austrumu virzienā pielaidīgāks kļuvis pat Krievijas līderis Vladimirs Putins, kas «starp citu» izteicies, ka tagad pastāv iespēja uz to vērties «ar jaunu skatienu», tikai aliansei jākļūst par politisku organizāciju un cīņā pret terorismu jāiesaista arī Maskavas spēki. Optimistiskos izteikumus aizēnojusi TV diskusija ar augsta ranga Krievijas politiķu piedalīšanos. Tajā dominējis viedoklis, ka, uzlabojoties Maskavas un NATO attiecībām, Baltijas «trejmāsiņas» no varenās organizācijas jātur vēl tālāk.
Aizvadītā nedēļa smagu triecienu sagādāja arī pašai Krievijai. Ceturtdien virs Melnās jūras mīklainos apstākļos eksplodēja pasažieru aviolaineris «TU-154» ar 66 pasažieriem un 12 apkalpes locekļiem, kas bija ceļā no Telavivas uz Novosibirsku. Ņemot vērā neseno traģēdiju ASV un to, ka nav apstiprinājusies versija par nejaušu lidaparāta notriekšanu Ukrainas bruņoto spēku militāro mācību laikā, tiek izteiktas aizdomas, ka sarīkots kārtējais terora akts.
Bosnijas Serbu Republikas parlaments akceptējis likumu, kas ļauj arestēt un izdot ANO Starptautiskajam kara tribunālam personas, kas tiek turētas aizdomās par kara noziegumiem. Likums pieņemts, kaut gan laikā, kamēr tā projekts bija nodots publiskai apspriešanai, Serbu demokrātiskā partija, nonākot sevi kompromitējošā stāvoklī, izteikusi virkni priekšlikumu, kas varētu kavēt aizdomās turēto izdošanu.
Kuriozs notikums atgadījies Lielbritānijā, kad turienes Karaliskā flote, sagaidot Ķīnas jūras spēku oficiālo delegāciju, kuģa mastā uzvilkusi Taivānas karogu. Kļūda labota jau pēc pavisam neilga brīža, kad to pamanījis kāds no ķīniešu virsniekiem. Vēlāk delegācijas vadītājam aizsūtīta oficiāla atvainošanās vēstule, kuru viņš uzņēmis ar sapratni.
Pastiprināti drošības pasākumi veikti Prāgas centrā pie radio «Brīvā Eiropa» ēkas, kas no pārējās pasaules atdalīta ar betona bloku nožogojumu, pie kura «dežurē» bruņutransportieri un kuru aplenkuši desantnieki un raidstacijas drošībnieki. Tas darīts tādēļ, ka «Brīvās Eiropas» ēka tiek uzskatīta par redzamāko ASV simbolu Eiropā, līdz ar to – arī par reālu islama teroristu mērķi.
