Dambju mājās sastopam Ainu Šteinbergas kundzi. Paklausīgi viņas pavadā no ganībām uz kūti soļo raibā telīte Upīte.
Dambju mājās sastopam Ainu Šteinbergas kundzi. Paklausīgi viņas pavadā no ganībām uz kūti soļo raibā telīte Upīte. Lai arī janvārī apsēklota, prāts tai vēl diezgan draisks – padzērusies ūdeni, viņa strauji nosprauslojas un ar degunu “šeptējas” jau pa citiem toveriem. Pļavā vēl palikusi brūnaļa Spāre, kam jūlija beigās atnesīsies septītais teliņš. Pirms gada nobeidzās iepriekšējā gotiņa. “Pati izaudzināju, tad atnāca slaucama un no rīta vairs neēda ne sāli, ne sienu, pat nedzēra. Kamēr atbrauca ārsts, lopiņš bija pagalam.” Vienīgais labums, ka piena devēja bijusi apdrošināta, vismaz pārsimt latu izdevies dabūt. Taču ar to bija par maz, lai nopirktu Spāri – saimnieks prasījis 350 latu, bet izdevies nokaulēt par 50 mazāk.
Vai nav par grūtu 69 gadu vecumā vēl rosīties pa laukiem? “Nē, ko citu te darīs!” attrauc Aina. Rokām izslaukt vienu gotiņu esot tīrais nieks, vēl pirms gadiem viņai bijušas pat piecas ragaines. Savām vajadzībām aizgaldā izaug rukši, bet vientulībā neļauj ieslīgt arī piecas vistas un gailītis. Vectēva celtajās dzimtas mājās “Dambji” sāka dzīvot 1938. gada septembrī, bet pērn ēkai apritējis 80 gadu. Vēlāk uzbūvēja arī kūti, kuras jumtu un daļu no akmeņiem mūrēto sienu krietni apskādējis laika zobs. Kādu viņa redz šo māju nākotni? Nākšot dzīvot kāds no 13 mazbērniem, priecīgi teic Aina, kas lepojas arī ar mazmazbērnu. Tomēr patlaban otrā mājas pusē mīt vien sievietes brālēns. Dzīvesprieku viņa rod darbojoties. “Briesmīgi jau sociālisma laikā strādājām – kopu buļļus Maliņu fermā, krietni sabeidzu veselību,” stāsta glūdeniece.
Šteinbergas kundze atklāj, ka no aptuveni 20 hektāriem zemes pusi izīrē blakus izvietotajai saimniecībai, bet tā savukārt apstrādā viņas zemi. Pavasaros sējamas lopu bietes, bet pērnruden varējis iztikt bez graizījumu izbarošanas, jo pašas spēkiem izdevies savākt uz lauka palikušās cukurbietes. Šoziem Dambju lopiņiem taupīgāk izēdināts siens un nācies dot salmus, tāpēc raizes sagādā sinoptiķu prognozes par vēl karstāku vasaru, nekā bijis iepriekš.
Ka Aina savos gados vēl diezgan šiverīga, liecina stāsts par riteņa pirkšanu. Pirms mēneša nolēmusi, ka vecā 20 gadu kalpojušā velosipēda vietā jāgādā cits. Domāts – darīts. Taču kā lai divriteni no Jelgavas atved uz Nākotni? “Kāpu virsū un minu mājās kā astoņpadsmitgadīga meitene!” kundze atklāj, ka viņai “viens pīpis” esot aizmīties arī uz Bērzes kapsētu apkopt piederīgo kopiņas. Turp un atpakaļ sanākot 24 kilometri. Tāpēc var aizšaut arī uz Nākotnes centru pēc maizes vai samaksāt rēķinus. Te jau gan pāris reižu nedēļā piebraucot autoveikals, tāpēc bēdu nekādu.
