«Jūtamies, kā tūliņ pēc kara, kad notika atmīnēšana un kad baidījāmies, vai tik kas nesprāgs,» savas izjūtas raksturo dobelniece no Smilšu ielas, kas mitinās netālu no ēkas, kurā šonedēļ tika atrasts rekordliels munīcijas daudzums.
“Jūtamies, kā tūliņ pēc kara, kad notika atmīnēšana un kad baidījāmies, vai tik kas nesprāgs,” savas izjūtas raksturo dobelniece no Smilšu ielas, kas mitinās netālu no ēkas, kurā šonedēļ tika atrasts rekordliels munīcijas daudzums. Pēc mājas nojaukšanas šodien sprādzienbīstamos priekšmetus paredzēts sākt neitralizēt.
Privātmājā Dobelē, Smilšu ielā 7 nejauši atrasti vairāki simti dažādu munīcijas vienību, kas tur, ticamākais, glabājušās vismaz pusgadsimtu. Šis kļuvis par nebijušu gadījumu Latvijas vēsturē, jo līdz šim tik lieli munīcijas krājumi uzieti tikai Liepājas Karaostas teritorijā. Neviens neņemas prognozēt iespējamās sekas, ja Dobelē atrastie artilērijas lādiņi eksplodētu, taču sprādziena vilnis, kā skaidro Inženiertehniskā bataljona komandieris Agris Purviņš, būtu vismaz puskilometra rādiusā, turklāt blakus mājai atrodas vairāki sprādzienbīstami objekti, piemēram, SIA “Baltijas sveces” ražotne, dīzeļdegvielas noliktava un citi. “Viss tiek darīts profesionāli, tādēļ uzskatu – panikai nav pamata,” vērtē Dobeles Domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Spridzāns.
Dome piešķir līdzekļus
Nesen iegādājies īpašumu Smilšu ielā 7, jaunais saimnieks, nostiprinot pamatus, uzgāja nāvējošas lietas – ievērojamu daudzumu munīcijas. Lielākā daļa joprojām ir darboties spējīga. Otrdien sapieri neitralizēja 210 artilērijas lādiņu un 300 uzspridzinātāju, taču mājas pamati un pagrabs slēpa vēl vismaz tikpat baisus noslēpumus. Tiem nebija iespējams piekļūt, kamēr ēka nav nojaukta, tādēļ Domes ārkārtas sēdē pēc īpašnieka lūguma nolemts piešķirt līdzekļus – 7705 latus – demontāžas darbiem. “Divās dienās ēka jānojauc līdz grīdai, lai pamatos varētu savākt munīciju,” piebilst A.Spridzāns. Kā novēroja “Ziņas”, pie mājas ceturtdien darbojās vairāki strādnieki, kas armijnieku un policijas modrā uzraudzībā uzmanīgi, dēli pa dēlim ārdīja nelielo koka ēku.
Šodien, sagaidot pasažieru vilciena Liepāja – Rīga un preču vilciena aiziešanu, pēc pulksten astoņiem rītā norobežotā teritorija no iepriekšējiem 100 metriem tika paplašināta līdz 300. Pēc tam evakuēs tuvējo māju iedzīvotājus, atmīnēs pamatus un izvedīs spridzekļus.
Pagaidām tikai minējumi
Par to, kā munīcija varēja nokļūt privātmājā, dobelnieki runā dažādi. 1945. gadā celtās ēkas sākotnējie saimnieki jau atdusas smiltainē, bet viņu mantinieki par sprādzienbīstamajiem priekšmetiem neko nezina. Daži domā, ka saimnieks munīciju savācis no otrpus sliedēm izvietotās padomju armijas daļas, taču retais spēj iedomāties, ko ar tiem plānots darīt. “Varbūt gribēja uzspridzināt dzelzceļa sliedes, kad pa tām veda armijas tehniku vai ko citu svarīgu?” savu versiju izsaka netālu no Smilšu ielas 7 mītošā Aleksandra. Viņa bērnībā dzirdējusi nostāstus par nacionālpatriotiem, kas ilgi pēc Latvijas pievienošanas PSRS gatavojuši vērienīgu diversiju, taču tā netika īstenota.
Dobeles muzeja darbinieki vēl nav izpētījuši, kas bijis ēkas būvnieks, taču šajā vietā jau četrdesmitajos gados atradušās vairākas privātmājas. Lielākā daļa gan celtas nostāk no sliedēm, taču šī – viena – gandrīz blakus tām.
“Neņemos apgalvot, vai munīciju paslēpis mājas būvētājs. Pašlaik tas arī nav tik svarīgi – galvenais, lai pilsēta būtu drošībā,” atzīst A.Spridzāns.
