«Pagājušajā gadā sākām tirgot, bet tagad jau zvana vairāk,» Stādu audzētāju biedrības atziņu, ka šogad audzis pieprasījums pēc grieztajām eglītēm, «Ziņām» apliecina to audzētāja valgundniece Patrīcija Trapenciere. Viņa neslēpj, ka mazliet kāpināta arī kociņu cena, kaut gan dēstu audzētāji saka – cits pie tās mazliet pieliek, bet daļa pat samazina.
Lai gan daļa egļu izslējušās jau vairāk nekā trīs metru augumā, P.Trapenciere skujeņu augšanas tempu par ātru nesauc. Pagājušā gada mitrums gan eglēm licis krietni pastiepties, tādēļ nu saimniekiem jāpieliek pūles, steidzīgās zaļsvārces galotņojot. Tādējādi tās vairāk pletīsies kuplumā, bet blīvāku rotu palīdz nodrošināt arī sānu zaru apcirpšana.
Runājot par nelūgtajiem divkājainajiem ciemiņiem un meža zvēriem, Patrīcija teic – kaut egļu lauks atrodas teju šosejas malā un nav apjozts ar žogu, zagļi saimniecību apciemojuši tikai reizi pirms diviem gadiem. «Suns, kas staigā brīvībā, toreiz vēl bija mazs. Rēja, bet neizgāju laukā. Toreiz nozāģēja auguma ziņā lielu, bet parasto egli,» stāsta saimniece. Reiz gan bijusi doma likt žogu, taču, ņemot vērā, ka eglīšu audzēšana vairāk ir hobijs, to atmetuši, paļaujoties uz cilvēku godaprātu. Turklāt teritorijai visapkārt ir padziļš grāvis, kas no mielošanās kāres attur arī meža zvērus, kaut reizumis kādas egles vainagā jaunais skuju pieaugums ticis paretināts.
Par latu vai diviem dārgākas
Pērn par parastās eglītes auguma metru «Cīruļu» saimniecība prasījusi trīs latus, bet nu zaļās rotas kārotājiem jārēķinās ar četru piecu latu tēriņiem. Savukārt par aso egli, ko tautā mēdz saukt par sudrabegli, audzētāji prasa desmit latu metrā. «Cena kādam var šķist augsta, bet pie lielveikaliem par ievestu eglīti jāmaksā pat 35 lati,» nosaka P.Trapenciere. Zemnieku saimniecībā «Cīruļi» aug gan parastā egle, gan baltegle, melnā, Ķīnas egle un virkne citu šķirņu – tās kā pavisam sīkus stādiņus iegādājušies «Latvijas valsts mežos». Savukārt Kanādas eglītes sējis vīra krusttēvs, un visa ģimene iesaistījusies smalko dēstu piķēšanā un vēlāk izstādīšanā. «Ir tādi, kas prasa konkrētu šķirni, bet lielākoties cilvēki skatās uz naudiņu,» pircēju izvēli raksturo P.Trapenciere. Egļu laukā izcirsto koku vietā ar laiku plānots stādīt jaunus. Tā kā platību šķērso divas elektrolīnijas, lielo un neizpirkto egļu mūžs tiks ierobežots.
Arī Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs un Platones pagasta stādaudzētavas «Dimzas» līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš apliecina, ka eglīšu cenas šosezon mazliet kāpušas. «Tie ir pieci līdz desmit procenti. Kāds varbūt mazliet paceļ, cits pat uz leju palaiž,» saka A.Vītoliņš. Viņš saka – maksa par Ziemassvētku kociņu var būtiski atšķirties ne tikai atkarībā no egles šķirnes, bet arī vainaga kvalitātes. Arī parastā egle, ik gadu cirpta un veidota, var būt dārga.
Deficīts – krīzes rezultāts
«Tirgošanās tikai tagad sākas. Pieprasījums ir mazliet lielāks par prognozēto, bet skaidrojums vēl jāmeklē,» stāsta A.Vītoliņš. Citus gadus vainota sniegota ziema, jo cilvēki izvēlējušies nevis doties pa kupenām mežā pēc bezmaksas eglītes, bet apmeklēt stādaudzētavu. Turklāt audzētavas laukumā pircēji izvēlas ne tikai jau nocirstas egles, bet arī podiņos augošās, ko pavasarī var iestādīt dārzā. «Podiņegles ir deficīts, to sāk pietrūkt. Iemesls meklējams krīzes laikā. Pirms tās kāpa apgrozījums, bet pēc tam kokus nebija, kur likt. Tos pamazām iztirgoja, bet jaunus laukus iekārtoja maz. Tāpēc tagad četrus piecus gadus augušu eglīšu ir mazāk nekā iepriekš,» vērtē Stādu audzētāju biedrības vadītājs.
Arī «Latvijas valsts mežu» Jelgavas kokaudzētavas pārstāve Maija Vāvere atklāj, ka dekoratīvo stādu placī pieejamas vien augumā mazas, līdz metram izaugušas eglītes. Taču to ir daudz, turklāt liela šķirņu izvēle – Serbijas, asās, dzeltenās, melnās egles, parastās egles pundurforma un virkne citu. Cenas – no astoņiem līdz 15 latiem.
Tā kā uz svētkiem par ienākumiem priecājas ne tikai vietējie stādaudzētāji, bet arī kociņu ievedēji, A.Vītoliņš lēš – šī niša ir no tām, kur vietējie vēl var izplesties. ◆
