Debates par jauno Eiropas lauksaimniecības modeli, kas pēc Francijas prezidentūras iniciatīvas septembrī notika Biaricā, apstiprināja jauno Eiropas lauksaimniecības politikas virzību.
Debates par jauno Eiropas lauksaimniecības modeli, kas pēc Francijas prezidentūras iniciatīvas septembrī notika Biaricā, apstiprināja jauno Eiropas lauksaimniecības politikas virzību. Lauksaimniecības ministru diskusiju centrā bija Eiropas lauki, to dažādība, pārtikas garša, kvalitāte un drošība.
Pret globalizāciju – ar dažādību
Francija iesaka domāt par pieeju, kas ļautu apvienot dažādību un globalizāciju, lai «no paplašinātās Eiropas izveidotu zemes Eiropu». Dokumentā «Eiropas pārtikas modeļa veicināšana: dažādība, kvalitāte, drošība» uzsvērta pārtikas nozīme Eiropas pilsoņu dzīvē. Eiropas modelis nevēršoties pret «McDonald» vai «Coca-Cola», bet atbalsta mūsu zemes savdabību. Tas ir pret standartizāciju un izvēles trūkumu.
Tāpēc ES grib panākt norāžu par produktu izcelsmi obligātumu starptautisku organizāciju, pirmām kārtām Pasaules Tirdzniecības organizācijas, noteikumos. Eiropas modelis jāaizstāv arī normatīvajās institūcijās («Codex Alimentarius», Starptautiskajā Epizootikas birojā). Zviedrijas lauksaimniecības ministre Margareta Vinberga, kas nodrošinās ES prezidentūru 2001. gada pirmajā pusē, apsveica jaunos liellopu gaļas marķēšanas noteikumus, taču esot nepieciešams attiecināt šo stratēģiju arī uz citiem produktiem.
Atgādinot, ka ES jau pastāv obligātā marķēšana augļu un dārzeņu, vīna, liellopu gaļas un medus sektoros, lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers uzskata, ka to nav nepieciešams attiecināt uz visiem lauksaimniecības produktiem. Tomēr viņu interesē priekšlikumi par reģionālas izcelsmes produktu popularizēšanu, jo tas ir ļoti būtiski lauku attīstībai.
No intensīvas ražošanas uz kvalitāti
Nepieciešams pāriet no intensīvas ražošanas uz kvalitāti. Lai to izdarītu, jāpastiprina pētījumi un vairāk jārēķinās ar patērētāju vēlmēm (informācija par produktiem, pārtikas drošība, dzīvnieku labturība, vides aizsardzība).
Neformālās lauksaimniecības ministru sanāksmes laikā Eiropas Zemnieku koordinācija (EZK) aicināja ES veidot kopīgu lauksaimniecības politiku, kas pamatotos uz produktu cenām, nevis uz subsīdijām, kā arī pārskatīt PTO līgumus. EZK uzskata, ka lauksaimniecības ministri un Eiropas Komisija cenšas izpatikt sabiedriskajai domai, runājot par lauksaimniecības produktu cenu samazināšanu, eksportu un kvalitāti, bet faktiski kopējā lauksaimniecības politika (KLP) joprojām atbalsta ļoti intensīvas saimniekošanas modeli, kas patērē daudz enerģijas un ir destruktīvs.
Ņemot vērā virzību uz kvalitāti, Francijas prezidentūra uzsver, ka biotehnoloģiju attīstībā jāievēro piesardzības princips. Neatsakoties no progresa, dokumentā uzsvērts: «Tā kā ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) mums uzspiež lielās starpnacionālās kompānijas, nopietni jāšaubās par to labajiem nolūkiem, ko tās veselības vai vides aizsardzības jomā nekad īpaši nav demonstrējušas. Valdību uzdevums ir piebremzēt, ja ne apturēt, šīs trakās sacīkstes uz ražošanas palielināšanu. Runāsim skaidru valodu: lielākā daļa ĢMO ir izveidoti pārāk nesen, lai varētu kontrolēt to izraisītos ilgtermiņa riskus vai pārmaiņas, ko tie radīs lauksaimniecībā. Tāpēc mēs turpinām pētījumus.»
Attiecībā uz ĢMO tikai Itālija un Grieķija atbalsta Franciju, kuru Beļģija, Nīderlande, Vācija, Lielbritānija un Spānija uzskata par pārāk piesardzīgu, būdamas pārliecinātas, ka jāņem vērā progress biotehnoloģijā un nevar ļaut Eiropai vēl vairāk atpalikt. Visi vienisprātis ir jautājumā par stingro marķēšanu, kas dotu patērētājam izvēles iespējas.
Lopkopībai jābalstās uz graudaugiem un proteīna augiem, kam ir pilnīgi skaidra izcelsme un ražošanas metodes. Šo mērķi ir grūti realizēt, ņemot vērā ģenētiski modificētas lopbarības ražošanu trešajās valstīs. Lai nodrošinātu pietiekamu lopbarības ražošanu, Francija ierosina izstrādāt Eiropas «proteīna plānu». Nepieciešams ievērojami paplašināt eļļas un proteīna augu ražošanu. Nepietiekamā daudzumā tiek ražota arī aitas gaļa.
Patērētājiem rūp pārtikas drošība
Patērētāji ir norūpējušies par pārtikas drošību, tāpēc jāturpina strādāt pie tās uzlabošanas. Minētajā dokumentā atgādināts, ka Eiropas Komisijas Baltā grāmata iesaka komplicētu un pilnīgu regulēšanas sistēmu, kā arī stingru kontroli.
Arī veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Deivids Birns bija spiests uzklausīt norādes, ka ES ir negatīvi ietekmējusi vietējo pārtikas ražošanu un tradicionālos produktus, uzspiežot augstākas izmaksas un vienotus standartus pārtikas drošības jomā: «Es pilnīgi piekrītu uzskatam, ka jāaizstāv un jāpopularizē dažādība pārtikas un lauksaimniecības sistēmās. Tās nodrošināšanā ārkārtīgi liela nozīme ir vietējām ražošanas sistēmām un tradicionālajiem produktiem.»
Svarīgs uzdevums Eiropai ir pārtikas drošības noteikumu pielāgošana tirgus īpatnībām, vietējām tirdzniecības un ražošanas īpatnībām, lai saglabātu garšu, vienlaikus garantējot optimālu drošības līmeni. Francijas prezidentūra ierosina arī popularizēt kulināro mantojumu. Tā uzskata, ka vajadzētu veikt pasākumus, kas dotu patērētājiem iespēju atklāt reģionālo ražojumu lielo dažādību.
