Alus patēriņā ziņā Latvija ir sasniegusi pusi no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
Alus patēriņā ziņā Latvija ir sasniegusi pusi no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
1999. gadā Latvijā katrs iedzīvotājs izdzēra vidēji 39 litrus, ES valstīs – 78 litrus (Igaunijā – 61 l, Lietuvā – 54 l). Nav jākrīt panikā un jāsaka: «Eiropā mūs nesapratīs!» Ja alus cenu samēro ar darba stundas vidējo samaksu, var teikt, ka šo dzērienu mēs cienām pat vairāk nekā Eiropā, jo maksājam par to lielāku procentuālo daļu no sava nopelnītā.
Ko meklēt uz pudeles?
Eiropas specializētajos alus veikalos pircējs ar mazāku pieredzi un vājāku nervu sistēmu varētu apmulst. Pēc 1999. gada datiem, ES ir 1681 alus darītava. Šķirņu skaits tātad vēl lielāks.
Uz pudeles noteikti jābūt norādītam realizācijas beigu termiņam (datums, mēnesis un gads), informācijai nav obligāti jābūt angliski, pietiek ar vietējo valsts valodu. Jābūt minētam arī alus stiprumam – alkohola procentos (tradicionāli no 2,8 līdz 6% ) vai arī Plato grādos (iespējamākā amplitūda – no 7 līdz 21 Plato grādi). Reizēm to sauc arī par sausnes jeb ekstraktvielu saturu, dažkārt – sadalīto cukuru un izsaka procentos vai saka: «Alum ir tik un tik Plato grādu (Pl0).» Parasti to skaitu dalot ar 2,5, iegūst alkohola procentus. Kādreiz Latvijā uz alus etiķetēm lika abus rādītājus, tagad lieto tikai alkohola procentus.
Neizbrīnieties, ja jums piedāvā alu ar mūsu uztverē šampanietim piemērotu korķi. Piemēram, Beļģijā augļu alus šķirnes, bet ne tikai, tiek iesaiņotas tieši tā. Vēl dažas lietas alus cenu īpatnībās Eiropā varētu izskaidrot tas, kādu vietu attiecīgajā valstī ieņem alus un vīna ražošanas proporcijas.
Mazais ražotājs drīkst saņemt nodokļa atlaides
Kopš 1992. gada ES valstīs ir noteikta minimālā likme par akcīzes nodokļa maksājumiem alum, kas nosaka, ka jāmaksā 1,87 eiro par 100 litriem viena alkohola grādu.
Eiropā ņem vērā vietējās ražošanas tradīcijas, un vairākās valstīs īpaši tiek stimulētas nelielas alus darītavas – Vācijā, Luksemburgā, Austrijā un Somijā tām ir iespējas noteikt mazākas akcīzes likmes. Atvieglojumi pieejami, ja ražošanas apjoms ir mazāks par 200 000 hektolitriem gadā (Latvijā šādam statusam neatbilst tikai «Aldaris»).
Taču ES direktīva noteic, ka samazinājuma rezultātā nodokļa apjoms maksātājam nedrīkst samazināties vairāk nekā par 50%. Piemēram, Luksemburgā mazās alus darītavas saņem gandrīz 50% akcīzes nodokļa atlaidi.
Normu par atvieglojumiem nelielām alus darītavām Saeima tomēr nepieņēma. No tribīnes skaļākā argumentācija pret šo ierosinājumu bija – alus darītavas šmauksies. Latvijā kopš 1999. gada visa mēroga alus darītavām ir vienādas alus akcīzes likmes: ja alkohola procents būtu no 0,5 līdz 2,8%, nodoklī aizietu divi santīmi no litra (Latvijā tāda alus nav). Latvijas populārākās alus šķirnes («Zelta», «Tērvetes», «Piebalgas») ietilpst kategorijā no 2,8 līdz 5,5 % alkohola, par kuriem akcīzē jāsamaksā trīs santīmi. Stipro alu («Latvijas sevišķais», «Porteris», «Sātana») – no 5,6 līdz 7% alkohola – cenā nodoklim ierēķināti četri santīmi. Ja ražotu vēl stiprāku par 7%, – pat 42 santīmi, bet tādu Latvijā gatavot neriskē.
Kādu pieredzi var iegūt, vērtējot alus vietu Eiropā pārējo dzērienu klāstā? Dažādos veidos iedzīvotājiem tiek uzsvērts, ka alus un citi vieglie dabisko izejvielu dzērieni ir atbalstāmāka izvēle, ja ir vēlēšanās lietot alkoholu. Dažas Eiropas valstis ļoti pacietīgi – regulējot pieejamību stiprajam alkoholam, dodot atšķirīgus nodokļu nosacījumus, reklāmas ierobežojumus, maina alkohola patēriņa struktūru par labu alum.
ES + Šveice + Norvēģija = CBMC
Alus darītāji ES ir apvienojušies savā apvienībā. Šajā konfederācijā ir iestājušies arī Šveices un Norvēģijas alus darītāji. Konfederācijas galvenais uzdevums ir informācijas apmaiņa un iespējamo nodokļu likmju sabalansēšana nozares interesēs. ES Alus darītāju konfederācijas (CBMC) birojs kopš 1958. gada darbojas Briselē. Satiekoties februārī ar CBMC ģenerālsekretāru Ludoviku van Kosvārenu, uzklausīju īsu Eiropas alus novērtējumu.
«Alus patēriņam pāris pēdējos gados ir dažas jaunas tendences – palielinās īpašu alus šķirņu patēriņš (alus ar sulām, alus ar kolu). Redzam, ka dāmas lieto vairāk alu nekā līdz šim. Jauni alus veidi ienāk tirgū un izmaina kopīgo proporciju.
Otra tendence, tā turpinās, – labs alus tiek eksportēts. Rietumu alus ražotāju valstīm, kas specializējās šajā nozarē, aug eksporta apjomi ārpus tās teritorijām un ārpus ES dalībvalstīm. Nīderlande ir maza valsts, bet tā eksportē vairāk nekā 50% no saražotā, Īrija – 40%, Beļģija – 35%, Lielbritānija – 25%. Ja ražojat labu alu, ja jums ir jauni tā pasniegšanas varianti, nepieciešams atrast jaunas noieta vietas. Pamatojums nav tālu jāmeklē: ievērojami palielināt patēriņu uz vienu iedzīvotāju, piemēram, Īrijā, Vācijā vai Dānijā, nav iespējams. Pēdējos gados ir palielinājies alus patēriņš Eiropas dienvidos – Spānijā, Portugālē, Itālijā.»
Kā sadzīvo globalizācijas tendences un nelielās alus darītavas?
«No 1700 ES alus darītavām vismaz 85% ir nelielas. Tas nodrošina dažādību un kvalitāti. Globalizācija ir vērojama gandrīz katrā nozarē pēdējos divdesmit gados, bet, ja man kādā dienā jautātu, vai gribu tikai lielas alus darītavas, es teiktu – to noteikti nevēlos. Mazās darītavas ir manevrēt spējīgas, tās vienmēr izdomā ko jaunu, nodrošina kvalitāti. Joma, kur varam būt noderīgi kandidātvalstīm, kas ienāks ES, ir informācijas apmaiņa. Arī Rietumeiropā alkohola patēriņa struktūra par labu alum nav radusies uzreiz. Piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā tas tika panākts ar nopietnu darbu likumdošanā. Mums ir apkopoti visu ES valstu likumdošanas piemēri, kas attiecas uz alu un alkoholiskajiem dzērieniem.
ES minimālā akcīzes likme izplatītākajam alum ar 5% alkohola ir 9,35 eiro par 100 litriem. Valstis, kurām rādītājs mazāks, izmanto iespējamās atlaides.»
Akcīzes nodoklis lielākajai daļai Latvijā sastopamo alus šķirņu ir trīs četri santīmi par litru. Vidējam – 5% – alum akcīze ir trīs lati par 100 litriem. Latvijai, iestājoties ES, būs jāpiemēro vismaz minimālā likme, kas nozīmē, ka tad litrs alus paliktu par 2,25 santīmiem dārgāks. Luksemburgas piemērs māca, ka no cenas celšanās tomēr varētu izvairīties. Pēc iestāšanās ES Saeimai tikai jānosaka akcīzes nodokļa atlaide, lai alus nekļūtu dārgāks.
