No 17. līdz 20. septembrim Stokholmas Karaliskajā bibliotēkā notika 4. starptautiskais simpozijs Bibliotheca Baltica.
No 17. līdz 20. septembrim Stokholmas Karaliskajā bibliotēkā notika 4. starptautiskais simpozijs Bibliotheca Baltica. Tajā piedalījās 83 bibliotekāri no desmit Eiropas valstīm. Viskuplāk pārstāvēta bija Latvija ar 33 delegātiem. Jelgavu pārstāvēja zinātniskās un LLU fundamentālās bibliotēkas speciālisti.
Lai baltieši varētu piedalīties simpozijā, Stokholmas Karaliskā bibliotēka ziedoja 25000 zviedru kronas. Savukārt latviešiem Zviedrijā dzīvojošie latvieši bez maksas piedāvāja viesu namu Talbijā, tādēļ arī tik daudzi varēja piedalīties.
Simpozijs bija organizēts divās sesijās. Vispārējā konference bija viena no divām ikgadējām konferencēm par bibliotēku vadības un politikas problēmām Baltijas reģionā. Tajā piedalījās arī Jelgavas zinātniskā bibliotēka.
Otrās konferences tēma bija «Reģionālās bibliogrāfijas Baltijas reģionā», kurā referātu «Vietējās preses bibliografēšana kā nacionālās bibliogrāfijas sastāvdaļa» nolasīja šā raksta autore.
Simpozija dalībnieki varēja iepazīties ar Stokholmas universitātes bibliotēku, ko kuģa formā projektējis kāds Ņujorkas arhitekts, un ar Karalisko bibliotēku, kuras grāmatu krājumi glabājas zem zemes divās 40 metru augstās un 200 metru garās piecstāvu ēkās. Tajā strādā Ņujorkas latvietis Jānis Krēsliņš, zinātnieks un kultūras pētnieks. Viņa vadītā ekskursija pa bibliotēkas telpām un krātuvēm bija aizraujošs piedzīvojums.
Zviedrijā tāpat kā Latvijā bibliotēkām ir savas problēmas. Daudzi bibliotekāri ir tikai izpildītāji, bez radošas iedvesmas, prot atrast informāciju, bet neprot to radoši izmantot. Taču tur ir ļoti augsts automatizācijas līmenis. Paši zviedri joko, ka bibliotekāram drīz vairs nevajadzēs prast ne lasīt, ne rakstīt, būs tikai jānospiež vajadzīgā podziņa datorā.
Piedalījāmies dzīvā diskusijā par bibliotēku: kas tā ir izglītības vai kultūras iestāde. Tāpat kā Latvijā, arī Zviedrijā bibliotēkās ir maksas pakalpojumi kopēšana, lāzerizdrukas.
Zviedrijā bibliotekāra zemākā alga ir 1000 latu mēnesī, bet augstākā – 25000 latu. Tādēļ bibliotēkās strādā daudz vīriešu…
Brauciens bija diezgan nogurdinošs ar četriem kuģiem un autobusu, toties konferencē iegūtās atziņas un pieredze, kā arī pārrunas ar Latvijas vadošajiem bibliotekāriem paliks atmiņā un noderēs.
