Dažas dienas Portugālē.
Par ceļojumu uz kādu no valstīm vislabāk rakstīt laiciņu pēc atgriešanās. Emocijas nedaudz noplakušas. Spilgtākie iespaidi saglabājušies. Tā ir arī pēc brauciena uz Portugāli, kur grupa Latvijas reģionālo mediju žurnālistu viesojās pēc Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un mūsu valsts Ārlietu ministrijas ielūguma. Nepilna nedēļa Portugālē, protams, ir pārāk īss laiks, lai iepazītos ar to pamatīgi, pa īstam. Lai saprastu tās dabu, cilvēkus un, galvenais, būtību. Šoreiz daži iespaidi par to, kādu šo valsti skatījām novembra sākumā.Rudens un Lisabonas līgumsLisabonas siltajā rudenī – temperatūra novembra sākumā dienā stabili turas divdesmit grādu robežās – ielidojam vēlā pēcpusdienā no Amsterdamas. Programma saplānota tik cieši, ka tūlīt pēc bagāžas saņemšanas tiekam sēdināti autobusā un dodamies galvaspilsētas apskatē. Kontrasts starp Latviju, kuru pametām vēl rīta tumsā, un Portugāles galvaspilsētu ir pamatīgs. Spējam vien grozīt galvu, lai visu aptvertu. Pirmās dienas iespaids, godīgi sakot, arī pēc vairākām dienām nemainās – īsts Eiropas dienvidu valsts sadzīvisks sajaukums. Normālas kvalitātes platākas un šaurākas ielas, vecās un modernās arhitektūras līdzāspastāvēšana. Pagājušā gadsimta sākumā celtu četru piecu stāvu ēku rindā, piemēram, iespraucies stiklā un metālā būvēts daudzstāvu kubs. Izrādās, kāda pilsētas municipalitātes ēka. Nākamās ciemošanās dienas, kad apmeklējām pilsētiņas Atlantijas okeāna krastā vai valsts iekšienē, jāatzīst, dažbrīd atgādina ceļojumu vēsturē. Labi saglabātā vēsturē. Un, protams, portugāļu viduslaiku svešu zemju atklājēja Vašku da Gamas (Vasko da Gama) vārdā nosauktais tilts pāri Tejo upes grīvai, kas savieno abas pilsētas daļas. Cik neiztrūkstošs apskatē ir tilts, tikpat neiztrūkstošas mūsu grupai ir vietas, kur 2007. gadā visu ES dalībvalstu vadītāji parakstīja dokumentu, ko šodien pazīst kā Eiropas reformu jeb Lisabonas līgumu. Svētā Hieronīma klosterisSākts celt Lisabonā 1501. gadā pēc Vašku da Gamas atgriešanās no viņa vēsturiskā ceļojuma, kura laikā tika atklāts Dienvidamerikas kontinents. Interesanti, ka grandiozās celtnes būvniecība finansēta no naudas, kuru ieguva no nodokļiem par tirgošanos ar garšvielām, dārgakmeņiem un zeltu. Tiktāl īsi vēsture, bet tagad šī bezgala skaistā celtne ievērojama ar to, ka 2007. gada decembrī tur tikās visu 27 ES dalībvalstu vadītāji, lai parakstītu dokumentu, kas paredz reformēt šo savienību. Tas arī paredz, ka līguma realizācijas gaitā ES globālajā ekonomiskajā un politiskajā sacensībā kļūs vēl spēcīgāka. Ikviens interesents ar šo ES reformējošo dokumentu var iepazīties internetā. Piemēram, Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapā, tāpēc tā satura analīze šoreiz lai izpaliek. Vien jāpiebilst, ka Lisabonas līgums paredz aizvietot tā saucamo Eiropas Konstitūciju, kas pēc Francijas un Nīderlandes iedzīvotāju negatīvā balsojuma referendumā tā arī netika pieņemta. Vairums ES dalībvalstu līgumu ratificējušas, tomēr radušies sarežģījumi – referendumā to noraidījuši Īrijas iedzīvotāji. Līdz ar to ES dalībvalstu valdības atkal ir zināmas dilemmas priekšā par līguma nākotni.Kā tērē ES naudu Brauciena laikā bija iespēja apmeklēt vairākus lauksaimniecības uzņēmumus. Viens no tiem – «Saloio» siera ražotne. Dibināts 1968. gadā un ir trešais lielākais siera ražotājs Portugālē. Atrodas aptuveni pussimts kilometru no Lisabonas. Ik dienas pusotrs simts darbinieku tajā pārstrādā 150 – 200 tūkstošus litru govs, kazas un aitas piena. No šā daudzuma ik gadu tiek saražots vairāk nekā trīs tūkstoši tonnu tradicionālo Portugāļu siera šķirņu. Paredzētais apgrozījums 2008. gadā – 30 miljoni eiro. Tiktāl visai tradicionāli par pārtikas uzņēmumu, kas pieder vienai uzņēmēju ģimenei. Mums interesantākais stāsts ir par to, kā 1995. gadā tajā sāka ieguldīt ES fondu līdzekļus. Pēc sešiem gadiem uzņēmums dubultoja saražotā siera daudzumu. Pašreiz no 2000. līdz 2006. gadam siernīcas modernizācijā ieguldīti gandrīz četri miljoni eiro no ES reģionālās attīstības fondiem. Atkarībā no konkrētā projekta uzņēmuma līdzfinansējums – no 22 līdz 32 procentiem kopējās summas. Nupat novembrī iesniegti dokumenti projekta pieteikumam ES līdzfinansējumam 2,5 miljoni eiro apmērā, kas paredzēti vides aizsardzības pasākumiem, kā arī eksporta veicināšanai. Savukārt līdz gada nogalei tikšot iesniegts vēl viens trīs miljonus eiro vērta projekta pieteikums, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas. Palīdzīgu roku aktīvi sniedz arī vietējā reģionālā pašvaldība. Iespējams, tā varētu būt informācija pārdomām gan mūsu pašvaldībām, gan uzņēmējiem nenolaist rokas, bet domāt par attīstību un jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Pa autobusa logu raugotiesDažas viesošanās dienas neļauj pievērsties plašākam aprakstam par Portugāli un tās iedzīvotājiem. Tā kā daudz pārvietojāmies autobusā, acīs visvairāk iekrita ceļi. Savulaik tieši Portugāle saņēma daudz kritikas, ka liela daļa ES valsts attīstībai paredzēto līdzekļu tiek ieguldīts ceļu un transporta infrastruktūras attīstībā. No tūrista viedokļa raugoties, šāds ieguldījums liekas teju vai ideāls. Lai kur dotos, pat visniecīgāko ciematu Atlantijas okeāna krastā apmeklējot, nesastapāmies ar neizbraucamiem un bedrainiem ceļiem. Tie neizskatījās varbūt nolaizīti, toties gludi gan. Vēl kāds interesants novērojums – Portugālē daudzi pārvietojas ar sportiskām automašīnām. Īpaši acīs iekrita visdažādāko modeļu «Porsche» ražojumi. Vienlaikus jāpiebilst, ka satiksmes organizācija likās tam atbilstoša. Visur, pat apdzīvotajās vietās, neredzēja nevajadzīgu ātruma ierobežojumu. Protams, atļautais ātrums nebija kā uz autostrādes, tomēr vietās, kur tas neapdraudēja kājāmgājējus, aizliegumi netraucēja braukt ar 70 un pat 80 kilometriem stundā. Kā ikvienā civilizētā valstī, gājēju pārejas visur un vienmēr tiek respektētas. Cenas veikalos un restorānos Latvijas iedzīvotājam šķistu ļoti draudzīgas. Lielveikalā cenrāži gandrīz visām pārtikas precēm likās ar ierastiem skaitļiem. Ar vienīgo atšķirību – summa uzrādīta eiro. Tātad pārtikas preces, apģērbu un apavu cenas zemākas nekā pie mums. Savukārt restorānā nelielā ciematā Atlantijas okeāna krastā normālas pusdienas maksāja divdesmit eiro robežās. LikteņdziesmaJa esi bijis Lisabonā, viens no vakariem noteikti jāizbrīvē, lai dotos uz kādu no daudzajiem krodziņiem vecpilsētā paklausīties fadu. Šā vārda nozīme ir «liktenis». Tās ir dziesmas, varbūt attāli līdzīgas blūzam, kurās gandrīz vienmēr tiek dziedāts par attiecībām starp sievieti un vīrieti. Vārdos bieži atskan «saudade» – ilgas pēc tā, kas ticis zaudēts vai nekad nav iegūts. Dziedājumu pavada «guitarra» vai «viola» (akustiskā spāņu ģitāra). Lisabonieši šo dziedāšanas veidu kopuši jau vairāk nekā pusotru gadsimtu, un laika gaitā tas gandrīz nemaz nav mainījies. Parasti restorāniņš, kurā dzied fadu, ir ne pārāk liels, un bagātīgas vakariņas izmaksās trīsdesmit eiro robežās. Savukārt, kad pusnaktī dosieties uz viesnīcu, par paša drošību nav īpaši jāuztraucas. Kā mums paskaidroja Latvijas vēstniecības darbinieki, šajā valstī vari justies droši visu diennakti. Protams, iespējams, ka izklaidīgam tūristam vietējie zagļi pacentīsies nočiept fotoaparātu vai maku. Bet tā jau ir ikvienas valsts nelaime. Fakti par PortugāliValsts dibināta 1139. gadāGalvaspilsēta Lisabona (Lisboa) – 2 547 655 iedzīvotāju1010. gadā pasludināta Pirmā republika1926. gadā apvērsuma rezultātā nodibināta militārā diktatūra1974. gadā notiek tā dēvētā Neļķu revolūcija un nodibina demokrātisku parlamentāru valsti2002. gadā nacionālo valūtu nomaina eiro2007. gadā – prezidējošā ES valsts, tad arī tiek parakstīts Lisabonas līgumsValsts galva – prezidents, patlaban Anibals Antonio Kavaku Silva (Sociāldemokrātiskā partija)
