5. janvārī LLU Ekonomikas fakultātes telpās bija interesentu – jelgavnieku un LLU studentu – tikšanās ar Eiropas Kustības Latvijā vadības pārstāvjiem un ievērojamām personām no Nīderlandes valdības un Eiropas Komisijas.
5. janvārī LLU Ekonomikas fakultātes telpās bija interesentu – jelgavnieku un LLU studentu – tikšanās ar Eiropas Kustības Latvijā (EKL) vadības pārstāvjiem un ievērojamām personām no Nīderlandes valdības un Eiropas Komisijas (EK). Viesi nolasīja lekcijas un referātus par aktualitātēm Latvijas kandidēšanā uz Eiropas Savienību (ES).
Lekcijās, ko organizējusi EKL sadarbībā ar Jelgavas Domi un LLU, ar savām runām uzstājās EKL viceprezidents Jānis Vaivads, Ārlietu Ministrijas ES politikas nodaļas vadītāja Gunta Pastore, Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā Lodeviks van Uldens (Lodewijk van Ulden) un Eiropas Komisijas Delegācijas Latvijā vadītājs Gunters Veiss (Gunter Weiss). Gan Uldena, gan Veisa kungs – abi, – starp citu, ir arī EKL biedri.
Kopā ar J.Vaivadu novērtēt situāciju bija atbraukusi EKL biroja vadītāja Ieva Jākobsone. Bet apgāda «Izglītība» pārstāvis informēja par bukletiem un žurnāliem, kas ar ES lietu informāciju izlaisti šajā apgādā. Tie ir žurnāli «Latvija un Eiropas Savienība» un informatīvais buklets «Latvija Eiropas Savienībā – Kāpēc?».
Jānis Vaivads informēja klātesošos par EKL darbību un tās mērķiem, bilstot, ka tas ir jauks diskusiju klubs, bet galvenais EKL mērķis ir Latvijas pilsoņos veidot saprātīgu izvēli iestāties ES. Jo pēc iestāšanās sarunu uzsākšanas paredzama arī referenduma gaidīšana.
Informācijas darbā, ņemot vērā LLU atrašanos Jelgavā, mūsu pilsētai ir specifiski attīstīt lauksaimniecības tēmas diskusijas saistībā ar ES. Turklāt informācija šeit ļoti nepieciešama studentiem – nākamajiem speciālistiem, zinātniekiem, politiķiem un ierēdņiem.
Nīderlandes vēstnieks EKL kontekstā informēja par Eiropas kustību izplatību visā kontinentā, būdams lepns ar to, ka pati pirmā sabiedriskā Eiropas kustība reiz radusies Holandē, kas aizsākās 40. gados pēc Otrā Pasaules kara.
– Latvijā EKL ir maza, bet svarīga, – sacīja Lodeviks van Uldens, – turklāt nepieciešama arī citu rajonu iesaistīšanās, pirmkārt uzmanību veltot universitāšu pilsētām un pilsētām ar svarīgām valsts skolām.
Eiropas Komisijas vēstnieks (viņu mēdz dēvēt arī tā, jo daļa amata pienākumu ir līdzīga vēstniekam) G.Veiss sniedza komentārus par svarīgo ES valstu vadītāju tikšanos Vīnē pirms mēneša.
– Ar savu 30 gadu darba pieredzi ES interesēs es par šo tikšanos biju sarūgtināts, – sacīja Ginters Veiss, – jo, manuprāt, nebija tik svarīgi 15 valstu vadītājiem runāt tikai par «tax free» veikaliem, naudas reformu un darba apstākļiem. Visi gaidījām ES paplašināšanās jautājumus un ES institūciju reformu jautājumus. Arī EK darbinieki tos gaidīja. Taču visi šie svarīgie jautājumi atlikti uz vēlāku laiku, kas rada krīzes draudus.
– Starp visiem dokumentiem par kandidātvalstu atblistību ES kritērijiem, dokuments par Latviju bija viens no vislabākajiem un stimulējošākajiem, – bilda EK Delegācijas vadītājs. – Tajā faktiski nebija nevienas negatīvas piezīmes. Un pilnīgi acīmredzams ir tas, ka paralēli ES pašai jāveic savu institūciju reforma.
Ārlietu Ministrijas pārstāve G.Pastore (savulaik LLU absolvente), komentējot valdības viedokli, uzsvēra, ka kopumā līdztekus skumjām par sarunu sākšanas laika neskaidrību Latvija šo tikšanos vērtē pozitīvi, jo ņemts vērā EK progresa ziņojums un mūsu valsts sasniegumi.
Latvijā šajās kandidātes partnerattiecībās nupat sākta likumdošanas saskaņošana ar ES likumiem.
Tikšanās beigās sākās nebeidzams jautājumu birums lektoriem, kas apliecināja šādu diskusiju nepieciešamību. J.Vaivads uzsvēra EKL nolūku veidot reģionālu nodaļu Jelgavā un aicināja LLU mācību prorektoru Pēteri Bušmani un pilsētas Domes priekšsēdi Uldi Ivanu koordinēt šādas EKL nodaļas izveidi, taču iniciatīvai jānāk no jelgavniekiem. Nojaušams, ka aicinājums nav palicis bez atsaucības.
