Vai Latvijas zemnieki varēs saņemt subsīdijas no pirmās dienas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā? Tas arvien tiek vaicāts zemnieku saietos, to jautā Briselē žurnālisti.
Vai Latvijas zemnieki varēs saņemt subsīdijas no pirmās dienas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā? Tas arvien tiek vaicāts zemnieku saietos, to jautā Briselē žurnālisti. Vai kandidātvalstu zemnieki saņems tādus pašus tiešos maksājumus kā ES fermeri?
Pavlos Pezaros, Eiropas Publiskās administrācijas institūta profesors, skaidro vienkārši: «Trīsdesmit gadu Eiropas cenas izolēja no pasaules cenām, 1992. gadā tās palielināja, 2000. gadā – samazināja. Tiešos maksājumus radīja kā kompensācijas mehānismu, lai cenu samazinājuma dēļ neciestu fermeru ienākumi.»
Francs Fišlers, Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs savā atbildē atsaucas uz ES Padomes Berlīnē paredzēto budžetu no 2002. gada tikai sešām kandidātvalstīm. Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai tajās 2002. gadā paredzēti 1,6 miljardi eiro, bet 2006. gadā – jau 3,4 miljardi. Tā kā nav zināms, cik valstu iestāsies un kad, tagad grūti pateikt, vai atvēlēto līdzekļu pietiks. «ES fermeri tiešos maksājumus sāka saņemt no 1992. gada. Tos palielināja, gatavojoties «Agenda 2000» paredzamajām reformām. Tā kā kandidātvalstu fermeriem nebūs jāpiedzīvo cenu samazinājums, izskatās, ka tiešo maksājumu nebūs. Tomēr no kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas visā pilnībā jāiegūst arī jaunajiem dalībniekiem.
No strukturālā redzes viedokļa pārmērīgas skaidras naudas injekcijas vienai profesionālai grupai riskē radīt ievērojamas atšķirības ienākumos un sociālo deformāciju jauno dalībvalstu lauku sabiedrībā. Daudzos sektoros tas var palēnināt tik vajadzīgo pārstrukturēšanos. Mēs esam pastāvīgi argumentējuši, ka pieejamie resursi daudz efektīvāk varētu tikt izmantoti lauku attīstībai un pārstrukturēšanai. Gan pirmsiestāšanās, gan pēciestāšanās periodā ES palīdzība būs pieejama, lai veicinātu strukturālās pārmaiņas un lauku attīstību.»
Šī komisāra atbilde faktiski ar nazi nogriež cerības uz tūlītējām tādām pašām subsīdijām kā Eiropas Savienības zemniekiem, jo iezīmē ceļu uz SAPARD turpināšanu arī pēc iestājas ES. Jau agrāk F.Fišlers ir izteicies, ka ar subsīdijām nedrīkst izkropļot konkurenci tirgū. Bet Saeimas ES informācijas centram ir zināms, ka EK augstākie ierēdņi ir izstrādājuši četrus iespējamos attīstības scenārijus tiešajiem maksājumiem.
Pirmais: neizmaksāt kompensācijas maksājumus, jo nav bijušas augstas cenas, ko kompensēt.
Otrais: izmaksāt no pirmās dienas, bet tas prasītu vismaz 7 – 8 miljardus eiro gadā un budžets neparedz tādu attīstību. Tomēr nav izslēgts ES politisks lēmums ieviest tiešos maksājumus.
Trešais: pakāpeniski ieviest tiešos maksājumus EK paplašināšanās un pirmsiestāšanās sektora vadītājam Rūdolfam Mogelem šķiet zelta vidusceļš. Jaunajām dalībvalstīm tiešos maksājumus varētu sākt maksāt nelielā apjomā un pakāpeniski palielināt līdz ES apjomam, kas laika gaitā pakāpeniski samazinātos.
Ceturtais: diferenciācija pa sektoriem ir ceļš, ko atsevišķas valstis varētu panākt iestāšanās sarunās. Piemēram, Slovēnijā kviešu cenas ir augstākas nekā ES, Polija prasa atšķirīgu tirgus organizāciju kartupeļiem.
