Latvija slēdz vēl divas sarunu sadaļas. Maijā Latvijai izdevās par pāris sadaļām pavirzīt uz priekšu iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību.
Latvija slēdz vēl divas sarunu sadaļas
Maijā Latvijai izdevās par pāris sadaļām pavirzīt uz priekšu iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Sarunvedēju sanāksmē Briselē tika slēgta sadaļa par brīvu kapitāla kustību un sadaļa par uzņēmējdarbības likumdošanu.
Tādējādi Latvija iestāšanās sarunās noslēgusi 13 no 31 sadaļas. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris paudis cerību, ka jūnijā varēs noslēgt sarunas vēl divās sadaļās – par sociālo politiku un par nodarbinātību un pakalpojumu brīvu kustību.
Eiropā būs vienota zinātnisko grādu sistēma
Eiropas valstu izglītības ministri Prāgā vienojušies par viegli saprotamas un salīdzināmas iegūto grādu sistēmas radīšanu. Sadarbību Eiropā uzdots veicināt un koordinēt diplomu atzīšanas tīkliem ENIC un NARIC. Konferences dalībnieki vienojušies par divu ciklu – uz pamatstudiju un pēcdiploma studiju – bāzētas sistēmas izveidi.
Augstskolu likumā jau ir izdarīti grozījumi saistībā ar Boloņas deklarāciju par starptautiski saprotamas grādu sistēmas izveidošanu, kas ietver jaunu grādu struktūru. Profesionālais bakalaurs – 4 gadu studijas, profesionālais maģistrs – 5 vai 6 gadu studijas. Šīs jaunās likuma normas tuvina akadēmiskās un profesionālās studijas, tuvina studijas darba tirgum, ļauj nodrošināt mācīšanās nepārtrauktību un kopumā nodrošina elastīgāku augstākās izglītības sistēmu.
Zviedri grib ierobežot bērniem domāto reklāmu
Kultūras ministri no 31 Eiropas valsts neformāli tikās Zviedrijas pilsētā Falunā, lai pārrunātu kultūras un sabiedriskā radio, televīzijas un mediju vietu paplašinātā Eiropas Savienībā.
Zviedrijas kultūras ministre Marita Ulvskoga jau agrāk bija cīnījusies pret TV reklāmām, kas vērstas uz bērniem. Viņa bija pārsteigta par kandidātvalstu kolēģu negaidīti lielo atbalstu savai politikai, tomēr dalībvalstu viedokļi par ierobežojumu noteikšanu TV direktīvā atšķīrās. Kamēr daļa preču un pakalpojumu brīvas kustības vārdā aizstāvēja reklāmdevēju intereses, trešdaļa dalībvalstu jau noteikušas ierobežojumus savā nacionālajā likumdošanā.
Ministri atbalstīja kandidātvalstu vēlēšanos jau tagad plašāk iesaistīties savienības kultūras un audiovizuālajās programmās.
