Mazā māsa aizgāja «tusēties» ar draudzenēm smilšu kastē, brālis pusaudzis «tusējas» mājās pie klasesbiedra, mamma devusies uz «tusiņu» kultūras namā, bet tētis – ledus hallē.
Mazā māsa aizgāja «tusēties» ar draudzenēm smilšu kastē, brālis pusaudzis «tusējas» mājās pie klasesbiedra, mamma devusies uz «tusiņu» kultūras namā, bet tētis – ledus hallē. Savukārt vecmāmiņa šovakar «tusējas» pensionāru korī. Arī mazais šunelis ir aizlaidies no mājām «patusēties» ar kaimiņos dzīvojošo kucīti Zuzi.
Kas gan ir šis vārds, ko lietot sāka jaunieši, bet nu jau tas kļuvis par saprotamu apzīmējumu arī gados vecākiem cilvēkiem? Tie, kuri paši ir jauniešu vecumā vai kuriem māsas un brāļi, meitas un dēli ir jaunieši, noteikti sen vairs nebrīnās, ja uz jautājumu «Kur iesi?» saņem atbildi – uz «tusiņu». Vai – tāpat, «patusēties»! Patiesībā, tas apzīmē jebko, jo «tusēties» var vienatnē, ar draugiem, sarīkojumos un vienkāršās pastaigās.
«Tusiņš» tikpat labi var būt jauks, interesants un jautrs, kā riebīgs, apnicīgs un bēdīgs. Nu jau tas kļuvis par pilnīgi normālu ikdienā lietojamu vārdu, kuru bez pēdiņām raksta avīzēs, bez paskaidrojumiem lieto televīzijas un radio raidījumos. Piemēram, kaut vai pagājušās nedēļas laikraksta «Diena» pielikumā «Izklaide» tika piedāvāts raksts «Nedēļas tusiņš ar Baibu Ladigu». Pie tā pieradināti tiek visi. Un vai kādam gan būs brīnums, ja tante laukos drīz vien bullēnam dos vārdu Tusiņš. Galu galā, apjautājot cilvēkus, ir pilnīgi skaidrs, tikpat kā par visu var teikt – tas ir «tusiņš».
Kā paši jaunieši un arī viņu vecāki skaidro šo vārdu, vai bieži to lieto savās sarunās?
Padsmitgadnieces Lienes mamma:
Manuprāt, «tusēšanās» ir klačošanās, koķetēšana, izrādīšanās, tikpat labi arī informācijas apmaiņa. Mana meita tiešām bieži lieto šo vārdu, un diemžēl jāatzīst, arī es pati esmu sākusi to izmantot. Ja viņa man teic, ka dosies uz «tusiņu», zinu, ka tas var ietvert jebko – sākot ar grandiozu jubileju un beidzot ar jaunu zābaku pirkšanu.
Marija, 22 gadi:
«Tusiņā» ir skaļa mūzika, piepīpēta telpa, jautri cilvēki un brīva gaisotne. Arī pati šo vārdu lietoju diezgan bieži. Manuprāt, tas visiem tā iegājies, jo latviešu valodā nav daudz tādu, kam būtu tik brīvs apzīmējums. Piemēram, pasākums vai sarīkojums skan pārāk oficiāli un stīvi, tie nemaz nevar apzīmēt kādu brīvu un jautru jauniešu tikšanos.
Jānis, 17 gadi:
Godīgi sakot, man šis vārds ir apnicis, jo to pašlaik lieto visur, kur vien var. Agrāk, manuprāt, to atļāvās tikai jaunieši un apzīmējot tiešām izdevušos pasākumus, bet tagad vārdu «tusiņš» var dzirdēt jau no piecgadnieka, kas stāsta par Ziemassvētku pasākumu bērnudārzā. Tam pazudis viss stilīgums, kas vārdam piemita, parādoties mūsu sarunvalodā.
Kas tur vairs stilīgs, ja to tagad var lietot, pat raksturojot tantiņu klačas tirgū. Jāatzīst gan, ka vārds ir pamatīgi «iesēdies» cilvēku valodā un tik drīz diez vai izzudīs, turklāt nu jau tam ir arī visādi atvasinājumi. Saka taču arī «tuss» un «tusons». Man gan liekas, ka jaunieši, ja arī šis vārds pazudīs, izdomās kādu citu «foršāku» vietā.
Zanda, 22 gadi:
Katrā gadījumā vārds «tusiņš» ir labāks par «pārtiju», ko arī šad un tad mēdz lietot, apzīmējot saviesīgus pasākumus. «Tusiņš» tagad saka visur, pat mana mamma to lieto. Protams, valodnieki tā lietošanu kategoriski nosoda, bet tas ir iegājies tāpat kā daudzi citi žargonvārdi.
Tu «tusējies», ja:
esi kopā ar draugiem;
atpūties diskotēkā vai koncertā;
pastaigājies pa parku;
klausies mūziku mājās (bet tev liekas, ka «tusējies»);
esi devies (devusies) pirkt jaunus, modernus džinsus (vai jebkuru citu apģērbu).
Tu «netusējies», ja:
esi mājās viens (un tev vienkārši liekas, ka pašlaik «netusējies»);
tu guli (un vēl labāk, ja arī nesapņo);
kārto eksāmenu (un tas ir par nopietnu, lai to nosauktu par «tusiņu»);
strīdies ar vecākiem (un to noteikti nevar nosaukt par «tusēšanos» kopā ar ģimeni);
tu pašlaik esi izsaukts (-a) pie direktora, lai apspriestu tavu izslēgšanu no skolas (tiesa gan, tas nozīmē, ka esi «tusējies» pirms tam un daudz!).
