Gandrīz droši, ka lielākajai daļai autovadītāju spilgtā atmiņā palikuši pirmie soļi spēkratu stūrēšanas mākas apguvē – neveikla braukšanas kustības uzsākšana ar motora pukšķiem un pēkšņu dzinēja noslāpšanu, veicot pagriezienu krustojumā.
Gandrīz droši, ka lielākajai daļai autovadītāju spilgtā atmiņā palikuši pirmie soļi spēkratu stūrēšanas mākas apguvē – neveikla braukšanas kustības uzsākšana ar motora pukšķiem un pēkšņu dzinēja noslāpšanu, veicot pagriezienu krustojumā. Jādomā, daudziem šā brīža autovadītājiem gan braukšanas apmācības stundas, gan pārbaudījumi pagājuši, sēžot pie stūres kādam jau šobrīd aizmirstam padomju laiku ražojumam.
Ceļu jaunajiem!
Žiguļi un moskviči kā mācību auto pieder vēsturei. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) paziņojusi, ka jau septembrī autovadītāju eksāmenos sāks izmantot nesen iegādātās jaunās “Toyota Carina” un “Audi 3” markas automašīnas, par kādām vēl nesen autoskolu beidzēji varēja tikai sapņot. Pastāv gan viens “bet”, kas braukšanas instruktoru un pašu brauktgribētāju vidū izraisījis neviennozīmīgu reakciju – šiem auto nebūs ierastās pazīšanas zīmes, tradicionālā M burta trijstūrī ar sarkanu apmali. Izrādās, pamatojums ir visnotaļ savdabīgs – apmācāmais kursus jau ir beidzis, un līdz ar to laiks iesaistīties satiksmē kā pilntiesīgam tās dalībniekam, vadot nemarķētu auto. Turklāt šāda situācija neesot pretrunā ar pašreizējo likumdošanu. Ideja, no vienas puses, nav slikta, bet tomēr – cik prātīga ir mazliet pārsteidzīgā atvadīšanās no ierastā M burta?
Pamatā prakse
Idejas iniciatoriem, domājams, nav noslēpums, ka autovadīšanas prasmi galu galā attīsta un pilnveido braukšanas prakse, un ar to nebūt nav jāsaprot apmācības procesā pie stūres pavadītās desmit, piecpadsmit vai divdesmit stundas. Pirms kursu apmeklējuma iespēja pamēģināt vadīt auto katram bijusi individuāla, savukārt pieredze nebūt nerodas brīdī, kad kabatā ielikta tikko iegūtā apliecība, bet tiek uzkrāta ar laiku. Taču, ja tā saucamās tiesības izsniegtu tikai autobraucējiem ar pieredzi, autoskolu apmeklējuma laiks būtu jāpagarina vismaz līdz gadam. Jaunās idejas kontekstā jāņem vērā, ka eksāmena laikā lielu lomu spēlē tā neatņemamā daļa – eksaminējamā uztraukums, kas var kļūt par pamatīgu traucēkli objektīvai braukšanas iemaņu novērtēšanai. Toties pārējie satiksmes dalībnieki, ieraugot M burtu, ar braucēja pieredzes trūkumu vēl vismaz varētu rēķināties un būt gatavi iespējamām – sliktākajā gadījumā – uztraukuma radītām avārijas situācijām, taču, redzot nesaprotamus, piemēram, jauna “Audi” manevrus, eksāmenu kārtotājs izskatīsies pēc nejēgas, kas tiesības iegādājies par naudu.
“Kolēģi”, uzmanieties!
Nopietna problēma joprojām ir autobraucēju kultūra. Uz ceļiem nevajadzīga bravūra un neiecietība ir bieži sastopama parādība, un topošie autovadītāji ātruma huligānu acīs nereti ir gluži kā pērtiķi ar granātām rokās. Vai ir pamats uzskatīt, ka netrafarētu auto izmantošana nepieredzējušo braucēju eksaminēšanai neizraisīs līdzīgu reakciju?
Turklāt autovadīšanas eksāmenos izmantojamo jauno braucamrīku marķēšanai nebūt nav jāiegādājas dārgas, apgaismojamas zīmes, tam pilnīgi pietiktu arī ar tik zināmo papīra trijstūri logā. Tā kā, visticamāk, nebūs pat tā, satiksmes dalībnieki, ziniet – ja uz ielas pamanāt neveikli, nepārliecinoši pārvietojošos jaunu “Audi” vai “Toyota” automašīnu, tās vadītājam(-ai) ir pienākusi nozīmīgā, stresa piesātinātā braukšanas eksāmena diena!
